Visiem ir skaidrs, ka, lai attīstītu tūrismu, ir jāatrod jaunus saistošus galamērķis tūristiem Latvijā. Tā nu tika izteikts viedoklis par to, ka Latvijā nopietni jāattīsta kapsētu tūrisms. Un šeit viedokļi dalās. Vieni uzskata, ka kapsētu tūrismam Latvijā nav nekāda potenciāla, citi savukārt uzskata, ka šim tūrisma veidam ir samērā liels potenciāls. Pietiekoši daudz argumentu ir abām pusēm. Atbalstot kapsētu tūrismu Latvijā ir vērts pieminēt citu valstu veiksmīgās darbības šajā sfērā. Te nu varētu pieminēt daudzas valstis, bet pazīstamākās ar kapsētu tūrismu ir Parīze, Vācija un arī ASV. Parīzes kapsētās "Cimetiere Montparnasse" un "Pere Lachaise" vienmēr ir gana daudz tūristu. Kapsēta "Cimetiere Montparnasse" tika izveidota no trim dažādām saimniecībām.

Te savu mūžīgo mājvietu ir atraduši daudzi slaveni Francijas pilsoņi, mākslinieki un rakstnieki. Kapsētā ir iespējams apskatīt pieminekļus, kas ir veltīti ugunsdzēsējiem un policistiem. Kapsēta "Pere Lachaise" ir slavena ar tādu personu kapavietām kā Džims Morrisons un Edīte Piafa. Sakarā ar to, kapsēta piesaista ļoti daudzus tūristus. Savukārt daudzās Vācijas pilsētās esošās kapsētas vairāk piesaista tūristus nevis ar slaveno cilvēku kapavietām, bet gan ar savu sakoptību un estētiskumu un ainaviskumu. Bet Amerikā atrodas vairākas kapsētas, kurās var apglabāt cilvēkus tikai ar noteiktu piederību, tikt apglabātam tādā kapsētā ir sava veida pagodinājums.

Pietam kā zināms, ne visur tiek piekoptas tādas apbedīšanas tradīcijas kā Latvijā, vispār Latvijā kapi izskatās pavisam savādāk nekā Amerikā vai arī daudzās citās valstīs. Daudzi kapsētās esošie pieminekļi ir ļoti vērtīgi, tie ir vēstures liecinieki un lieliski parāda to, kas ir noticis valstī, parāda kā laika gaitā ir mainījušies cilvēku viedokļi par apbedījumiem un tie noteikti ir arī sava veida mākslas darbi. Lai attīstītu šo tūrisma virzienu nāksies krietni pastrādāt, ļoti daudzas vērtīgas kapsētas ir sliktā stāvoklī, pirmkārt tās ir jāuzkopj un otrkārt, arī jārestaurē daudzi nozīmīgi pieminekļi.

Pamatojot viedokli, ka Latvijā nav potenciāla kapsētu tūrismam ar nožēlu ir jāsaka, ka mums nav tādu pasaules pazīstamu un iemīļotu cilvēku apbedījuma vietu. Latvija nespēs ieintesesēt tūristus ar kādu noteiktu kapavietu. Bet nu šeit varētu teikt arī to, ka, piemēram, Brāļu kapu memoriāls ir iekļauts pilsētas apskatīšanā un piesaista pietiekošu interesi. Jau vien Rīgas rajonā varētu nosaukt vairākas kapsētas, kas varētu ieinteresēt tūristus, ja vien tās būtu sakoptas un pašas pašvaldības būtu ieinteresētas šādu tūristu piesaistīšanā. Ir vērts nosaukt Katlakalna kapus, kas atrodas Ķekavā, 1917. gada kritušo karavīru brāļa kapus, kas ir Siguldā.

Bez ievērības nevar atstāt 2. Pasaules karā kritušo padomju karavīru brāļu kapus Babītes pagastā, 2. Pasaules kara vācu karavīru kapus Piņķos un 2. Pasaules karā kritušo sarkanarmiešu brāļa kapus Siguldā. Ārpus Rīgas rajona tūristus noteikti varētu piesaistīt tādas kapsētas kā Ventspils rajonā esošā 9. gadsimta ugunskapi, Padures pagasta Ābelnieku senkapi, Ramatas pagasta Āboliņu senkapi un arī Ādamu senkapi Liepājas rajonā. Tā kā var secināt, ka Latvijai ir pietiekošs potenciāls šāda tūrisma attīstībai. Vienīgi vai valstī ir pietiekoši līdzekļi kapu sakopšanai un arī nepieciešamai reklāmai.