Vēlaties pavadīt brīvdienas Zemgalē? Iesakam – Mūsas un Mēmeles satekā redzamo Bauskas pili un pildrupas, ko turklāt var apvienot arī ar Rundāles apskati, kas jums sniegtu pavisam piepildītu dienu.

Tomēr šoreiz – par Bauskas pilsdrupām. Lielākā daļa literatūras uzstāj, ka pirmo reizi rakstos šī pils tikusi minēta 1443. gadā, kad Livonijas ordenis, pēc ordeņa mestra Johanna fon Mengalena iniciatīvas, cēla cietoksni pie Mūsas un Mēmeles upju satekas.

Šī pils Livonijas ordenim kalpoja galvenokārt citu teritoriju un tirdzniecības ceļu (uz Lietuvu) pakļaušanai, turklāt pils telpās atradās arī feodālās administrācijas centrs. Tā esot bijusi neregulāra plānojuma pils, kuras vārti esot bijuši izvietoti starp diviem torņiem, kas tai piešķīra interesantu veidolu. Galvenais tornis sniedzies 22 metru augstumā, bijis rotāts ar zvaigžņu velvēm un pat otrajā stāvā izvietotu kamīnu, jāteic – grezni. Vēsture liecina par to, ka agrāk pils pagalmā (attiecīgi tas bijis samērā plašs) dzīvojis vesels ciems, līdz pat 16. gs.

Tomēr tajā laikā (16. gs beigās) cietokšņa priekšpils tikusi pārbūvēta par nocietinātu, manierisma stilā būvētu rezidenci Kurzemes Hercogam Gothardam Ketleram. Pils fasādes esot bijušas apmestas un bagātīgi dekorētas, apdare tikusi veidota ar briljanta rustiem un ornamentālām joslām un joprojām ir Latvijā vislabāk saglabājusies, turklāt bagātīgākā apdare. Pils zelmiņos bijuši kalti dažādi dekoratīvie elementi, turklāt pie galvenās ieejas akmens portāls un kāpnes, kas ved augšup.

Tomēr šīs kāpnes un portālu 17. gs beigās nojauca. 1706. gadā, Ziemeļu kara laikā, krievu karaspēks pili daļēji uzspridzināja, un kārtējo reizi tika izpostīts īsts mākslas darbs. Pils drupas 1874. gadā savā īpašumā iegādājās kņazs Pauls Līvens, kura vadībā pils teritorijā tika uzsākti ne nu gluži arheoloģiskie izrakumi, bet gan tipiski bagātību meklējumi. Par to, cik vērtīgi bijuši viņu atradumi – konkrētas informācijas nav. 19. gs beigās tika veikta daļēja drupu konservācija un arī arheoloģiskie izrakumi, savukārt 1973. gadā tika uzsākta pils greznās rezidences daļas atjaunošana, kura pastiprinājusies 1980. gadā. 

Izrakumu rezultātā iegūta diezgan bagātīga informācija un arī dažādi atradumi, piemēram par tā laika krāšņu būvēšanas principiem. 1999. gadā tika konservēta, restaurēta un arī rekonstruēta torņa apdare. Bauskas pils tika nopostīta nevis pārbūvēta, tādēļ tā ir vienīgā manierisma pils, kas saglabājusies Latvijā. Pašreiz apmeklētāji var apskatīt nocietinājumu vaļņus ap pili, ordeņa pils drupas un vērot apkārtni no skatu laukuma pils centrālajā tornī. Pilī darbojas arī muzejs. Gida pavadībā ir iespējama ekskursija pils hercogu rezidences daļā, kur turpinās atjaunošana. Blakus pils parka rietumu daļa jūs ved līdz pat Mūsas un Mēmeles satekas vietai, kurā ņemtajam ūdenim jau senos laikos tika piedēvēts maģisks spēks.

***Cenas:

Bauskas pils vēstures ekspozīcijas apskate - pieaugušajiem - Ls 1,50 - māc. iest.audz. - Ls 0,80

Izstādes apskate: - pieaugušajiem - Ls 0,80 - māc. iest. audz. - Ls 0,50

Livonijas ordeņpils drupu un skatu torņa apskate (no 1. maija līdz 31. oktobrim): - pieaugušajiem - Ls 1,00 - māc. iest. audz. - Ls 0,50

Bauskas pils apmeklējums kopumā (no 1. maija līdz 31. oktobrim): - piegušajiem - Ls 3,00 - māc. iest. audz. - Ls 1,50

Ģimenes biļetes Bauskas pils apmeklējumam kopumā (no 1. maija līdz 31. oktobrim): - ģimene (2 pieaugušie un līdz 4 bērniem no 7 g. līdz 16 g.) - Ls 5,00 - ģimene (1 pieaugušais un līdz 4 bērniem no 7 g. līdz 16 g.) - Ls 3,50

Bezmaksas ieeja: - bērniem līdz 7 gadu vecumam; - muzeju darbiniekiem, uzrādot apliecinošu dokumentu; - katru trešdienu invalīdiem un pensionāriem, uzrādot apliecinošu dokumentu.

Atļaujas: - fotografēšanai 1 apmeklējuma laikā - Ls 1,00 - filmēšanai 1 apmeklējuma laikā - Ls 2,00 Par telpu īri un gidu vadītām ekskursijām labāk interesēties personīgi.