Aizvīķi ir Latvijas nomalē, ļoti veselīgā klimata apgabalā esoša visai skaista vieta, kur ir savs Mežaparks ar saviem nostāstiem… Šī unikālā vieta ir dziļi, dziļi noslēpusies Liepājas rajonā, Gramzdas pagastā pie Lietuvas robežas. Ne visiem viņu neizdibināmie ceļi atved uz šo interesanto vietu, bet šeit nokļuvušie atzīst, ka Mežaparks ir glezns visos gadalaikos, un vieta ideāli piemērota laiskai, romantiskai atpūtai.

Aizvīķu parks 

 Foto:Ainārs M

Visai interesanta dabas parādība novērojama vētrainās, spocīgās naktīs, par to ir savs patiess nostāsts… Pirms vairāk nekā simts gadiem, Aizvīķu pakalnos baronam Korfam piederošajā, bet lauksaimniecībai nepiemērotajā zemē iesēti koki, kas tikko sasnieguši cienījamu vecumu. Tas esot tāds laiks, kad parks tāpat kā cilvēks mūža galā pakļauts visādām kaitēm. Tādēļ vētrainās sniegputeņu naktīs, kad vēji gaudo kā vilki, satrupējušie koki brīkšķēdami krītot gar zemi. Veco koku dobumos patvērusies arī dzīvā radībiņa – pūces, mazputniņi, meža bites, kuras Jūs reti kur ieraudzīsiet. Arī floras pasaule šeit piedāvā aplūkot visai savdabīgus un Baltijas valstīs retus indivīdus – īsāk sakot, šī ir īsteni piemērota vieta personībām, arī pavisam īstiem, bet nekaitīgiem klejojošiem gariem.

Aizvīķi 

 Foto:Ainārs M

Aizvīķu muižas parks izveidots 19. gs. b. kā muižas parks (36 ha). Šeit ir gan sava ragana, gan spoku kalns. Parkā izvietotās, kokā grieztās skulptūras attēlo pasaku un leģendu tēlus un ar Aizvīķiem saistītus notikumus. Autotransporta kustība šeit ir aizliegta, kas nāk tikai par labu šeit dzīvojošajiem īpatņiem - Eiropas balteglei, Veimuta priedēm, Rietumeiropas lapeglei, Sarkanajiem, baltajiem un pat šķeltlapu dižskabaržiem. Pēdējais ir ļoti liels retums. Mamuta koks, Karēlijas bērzs, Papīra bērzs un daudzi citi kociņi Jums noteikti būs absolūts jaunums.