Livonijas ordeņa liecinieks
Ventspils muzeja apsaimniekošanā esošā gotikas un ampīra miksējuma Livonijas ordeņa pils (senāk - Schloß Windau) ir astoņus gadu simteņus veca, līdz ar to pretendējot uz vecākā viduslaiku cietokšņa Latvijā titulu, lai arī ārēji pils ir ieguvusi pašlaik 19.gadsimta veidolu. Uz pili attiecas senākā informācija par apbūvi tagadējās Ventspils pilsētas teritorijā, jo vēstures dokumentos tā pirmoreiz minēta 1290. gadā, kurš tiek pieņemts par Ventspils pilsētas dibināšanas gadu. Pie pils pamazām veidojās pilsēta.
Ordeņa laikā pili izmantoja ordeņa brāļi, kuru vadītājs bijis Ventspils komturs, bet Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanas laikā pils pildīja administratīvās ēkas pienākumus. Tālākā vēsture bijusi vēl raibāka – Krievijas laikā šeit atradies cietums, bet pēc 1959.gada – kā padomju armijas kazarmas. 1442. gada dokumentā minēts, ka pilī dzīvo 7 bruņinieki, glabājas bruņojums 32 vīriem, 6 lielgabali un citi ieroči. Šai laikā Ventspils atradās Hanzas tirdzniecības pilsētu savienības sastāvā. Pils atradās pie nozīmīga jūras ceļa, un pils tornis jau kopš 17. gs. beigām ir izmantots kā bāka.
Pils romantika
Dotajā brīdī Jūs šeit varat aplūkot digitālo ekspozīciju, cietuma vieninieku kameru ēku un 18.gs. noliktavu. 1997. gadā atjaunoja pils fasādes un labiekārtoja pils teritoriju. Pils tornī pacēla vēja rādītāju ar Ventspils pilsētas ģerboņa simboliem, zem vairākiem apmetuma un krāsu slāņiem atklāti unikāli 15., 16. un 17.gs. sienu gleznojumu fragmenti, veikti plaši arheoloģiskie pētījumi. Katrā ziņā Livonijas ordeņa pils izceļas ar moderno interjeru, kas harmonizē ar vēsturisko vidi, un ir tāda veida ekspozīcija neatkārtojama pat visā Baltijā. Pils sastāv no masīva torņa un četriem korpusiem, kuri ietver noslēgtu pagalmu, vienlaikus iepriekšminētais tornis uzskatāms par senāko bāku Kurzemē.
Pilī ir muzejs, kas nosacīti veido divas daļas – digitālo ekspozīciju Dzīvā vēsture un telpā izvietotu ekspozīcija, kuras veidošana uzsākta 1999.gadā., pieejami gidu pakalpojumi, tā ir arī neatkārtojama izstāžu un konferenču rīkošanas vieta, un Jums neliks vilties arī pilskrogs „Melnais sivēns” – īsāk sakot, šī pils ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras centru arī mūsdienās un nav zaudējusi savu aizgājušo laiku raksturu. Bet sivēna aurai šeit tiešām jābūt, jo 80.gados izrakumos atrasts sivēna skelets ar nomelnējušiem kauliem. Vai nu nests pasniegt uz galda, vai arī no izmisuma ieskrējis zviedru uzbrukumu laikā. Kā jau tas piederas ostas pilsētai, „Melnajā sivēnā” nogaršojiet uz grila ceptu siļķes fileju papīrā ar diļļu krējumu.