Iespējams, ka vairs neatceramies - 2002. bija Starptautiskā ekotūrisma gads, bet no šī gada vismaz Krimuldas novadā palikušas labas pēdas – izveidota Kubeseles dabas taka 3,6 kilometru garumā, pateicoties Gaujas Nacionālā parka, pagasta, Krimuldas evaņģēliski luteriskās draudzes, vietējo uzņēmēju un vēl daudzu citu cilvēku atbalstam. Dabas taka ir kā loks, sākoties un beidzoties pie Krimuldas baznīcas. To īpaši iecienījušas ģimenes ar bērniem un visu vecumu nūjotāji.

Drosmīgs un vientuļš skolotājs 

Pirms doties izkoptās takas līkločos, vērts apstāties pie piemiņas akmens drosmīgam un līdz sirds dziļumiem godīgam Krimuldas draudzes skolas skolotājam Jurim Nataēlam Ramanam (dzimis 1743. gadā). Viņš bijis ieredzēts un cienīts sava darba darītājs, amata gudrības pārņemdams no sava tēva. Bet ne tikai tāpēc viņu atceras – Ramans ir viens no pirmajiem latviešu rokrakstu literatūras pārstāvjiem. 1797. gadā sarakstītajā „Krusta skolas grāmatā” bijuši dzejoļi, Bībeles teksti un kristīgās morāles skaidrojumi. Tas ir vienīgais rokraksts, kas arī bagātīgi ilustrēts. Skolotājs gan literārajos darbos, gan dzīvē iedrošinājās aizstāvēt latviešu dzimtcilvēku tiesības uz cilvēcisku dzīvi, teica savu taisnību un savu pārliecību arī tiem, kam piederēja vara. Tas trīs bērnu tēvam nebija viegli, jo vajadzēja riskēt ar savu un tuvinieku labklājību, patiesībā kļūt pavisam vientuļam. No viņa novērsās, skolotājs tika padzīts no darba un pēc tam arī apcietināts. Par dzīves beigām nav zināms nekas. Paliek vien paša rakstītie vārdi Dievam: „Bet lai es gaidu no Tevim to atmaksāšanu debesīs...”

Mācītājmuiža dzīvo 

Dabas taka sākas Kubeseles pilskalnā, kur redzama mācītājmuiža, celta 1760. gadā. Vecā ēka arī tagad ir dzīva – tur notiek Krimuldas draudzes Svētdienas skola, Bībeles stundas un iesvētes mācība. Pilskalnam piedien skaitlis trīs – no trim pusēm to apskalo Runtiņupīte, trīs nogāzes ir ļoti stāvas, iespējams, mākslīgi veidotas, kas pilskalnu norobežo no apkārtējām pļavām. Ir minējums, ka Kubeselē varbūt atradusies lībiešu vadoņa Kaupo pils, bet drošu arheoloģisku pierādījumu tam nav. Pilskalns ir Latvijas vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis.

Ērta istaba virsaitim 

Nokāpjot no mācītājmuižas pa trepītēm lejā un pārejot Runtiņupīti, ir kāda īpaša „istaba” – Kubeseles ala. To dažkārt mēdz saukt arī par Runtiņalu, jo teika stāsta, ka tur kā istabā dzīvojis lībiešu virsaitis Runtiņš. Ņemot vērā to tālo gadsimtu lībiešu augumu garumu, Runtiņs savos 30 kvadrātmetru lielajos apartamentos ar pietiekami plašajām ieejas durvīm varēja justies itin ērti. Zinātnieki teic, ka ala izveidojusies ilgstošā pazemes ūdeņu iedarbībā. No Kubeseles alas tālāk dabas taka pamazām ved uz Gaujas krastu, kur rosījušies Gaujas plostnieki un Velns. Par plostniekiem liecinot iebetonētā cilpa upes krastā, par velnu – lielais akmens vai Velnakmens. Nelabajam tur esot paticis sēdēt un pavērot, kā gan tie nabaga cilvēciņi uz šīs zemītes cīnās par dienišķo maizi un savu labumu...

Zelta sirds pie mirdzošā Krusta Dabas takai atgriežoties atpakaļ pie Krimuldas baznīcas, nevar nepamanīt jau tagad, mēnesi pirms Kristus dzimšanas dienas, mirdzošo Krustu. Bet īsi pirms pašiem Ziemassvētkiem – 20. decembrī pulksten 19.30 Krimuldas baznīcā savu koncertprogrammu „Zelta sirds” sniegs komponists Jānis Lūsēns, piedaloties Zigfrīdam Muktupāvelam un Liepājas Zvanu ansamblim „Campanella”. Koncertā skanēs dziesmas ar dzejnieka Kārļa Skalbes vārdiem – „Bērna sapnis”, „Vakara miglā”, „Jaunās egles”, „Maldu zvaigzne”, „Ziemas svētkos” un citas. Jāpiebilst, ka izpildījumā piedalīsies arī pats komponists un basa ģitārists Jānis Lūsēns juniors.

Anita Grīniece