Šis transporta veids Latvijā ir pazīstams no 19.gadsimta, kad Krievijas valdība ļoti akcentēja maģistrālo dzelzceļu celtniecību. Ģeogrāfiski nozīmīgos punktos esošās ostas pilsētas (Liepāja, Ventspils, Rīga) bija pietiekoši argumentēts iemesls, lai šeit taptu dzelzceļa līnija, kas tapusi pateicoties valsts aizņēmuma obligācijām un privātā kapitāla akcijām. Tie bija 1524 mm platuma ceļi. 1860. gadā cauri Rēzeknei un Daugavpilij tika atklāta Pēterburgas – Varšavas līnija. Tikai gadu vēlāk tika uzbūvēta Rīgas – Daugavpils līnija.

Ekspozīcija 

Ideja par Baltijas dzelzceļa ritošā sastāva muzeju radās 1990. gadā. Tika nodibināta komisija, kuras uzdevums bija izstrādāt vienotu koncepciju muzeja izveidei visās Baltijas dzelzceļa nodaļās, iekļaujot tajā jau esošo sabiedrisko muzeju Jelgavā. Komisijas darbs tika pārtraukts līdz ar LR neatkarības pasludināšanu un neatkarīgas Latvijas dzelzceļa kompānijas izveidošanu. Tomēr šī muzeja vēsture nav meklējama sen, tas radies 1994. gada otrajā pusē. Šāds dzelzceļa vēstures templis ir ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā. Muzeja misija ir veidot un attīstīt plašāko Latvijas dzelzceļa transporta mantojuma krātuvi, savā darbībā radoši izmantojot kolekcijas, darbinieku un dzelzceļa vēstures interesentu erudīciju, mūsdienu paaudzei radīt izpratni un veidot pozitīvu attieksmi par dzelzceļa nozares attīstību, tai raksturīgo domāšanas veidu, priekšmetisko vidi, darba prasmēm un tradīcijām Latvijas teritorijā kopš XIX gs. piecdesmitajiem gadiem.

Dzelzceļa muzejs 

19. gadsimta dzelzceļa remontdarbnīcu ēka ar improvizētu peronu, no kura nokļūst stacijas uzgaidāmajā zālē un darba telpās; iespēja aplūkot dīzeļlokomotīves kabīni un mašīntelpu, iekāpt kontaktakumulatoru un tvaika lokomotīvēs, kā arī aplūkot 20. gadsimta 30. gadu salonvagonu. Apskatāma arī pastkaršu un fotogrāfiju ekspozīcija – viss, kas saistīts ar dzelzceļa vēsturi. Arī brīvdabas ritošā sastāva ekspozīcija piedāvā iepazīties ar dažādiem atšķirīgiem laikmetiem saistītiem sliežu dzelzs rumakiem. Jāpiebilst, ka šeit, muzeja telpās, norisinās arī dažādi vairāk vai mazāk netradicionāli kultūras pasākumi.

Dzelzceļa tilts 

Nedaudz ieskatam - No gadsimta sākuma līdz Pirmajam pasaules karam kopumā dzelzceļa tīkls Latvijas teritorijā palielinājās līdz 1941 km, no kuriem 49 km bija 1000 mm platuma un 365 km - 750 mm un pārējie 1524 mm krievu platuma. 2007. gadā Latvijā ir 1933,8 km publiskas lietošanas platsliežu dzelzceļa līniju un 33,4 km šaursliežu dzelzceļa līnija.