Livonijas ordenis savā laikā pili cēlis kā dienvidu robežas nocietinājumu, kas noticis apmēram 14.gadsimtā, jo pirmo reizi tā minēta rakstiskos avotos 1411.gadā, kas liecina par to, ka tā būtu varējusi tikt celta pat vēlāk. Bet, kad Livonijas ordenis 16.gadsimta beigās beidza pastāvēt, pils un īpašumi pārgāja bijušā Dobeles komtura Rekes pārvaldībā, līdz ar to viņa dzimtai šī pils piederēja līdz pat 1920.gadam. Rekes šeit sāka nodarboties ar ciltslopu šķirnes izkopšanu un šo nodarbošanos Jaunpilī pārmantoja arī vēlākās varas līdz pat 20.gadsimta beigām.

Bankets Jaunpilī 

Celtne vairākas reizes bijusi arī pārbūvēta un pēc ugunsgrēka celta no jauna, bet tomēr tā ir saglabājusi savu pirmatnīgumu un smagnējumu, kas ir visai tuvs tēls oriģinālajai pilij, kas tapusi vairākus simtus gadus atpakaļ... Agrāk Jaunpils viduslaiku pili no visām pusēm ieskāva ūdens aizsarggrāvji, kas mūsdienās gan vairs nav redzami. No 1991.gada pils saimnieki ir vietējā pašvaldība, līdz ar to tā tiek izmantota sabiedriskajām vajadzībām.

Viduslaiku pils ziemā 

Apskates vērts mākslas objekts ir bareljefs „Madonna ar bērnu”, kas atrodas vienā no zālēm, par šī darba tapšanas laiku ir uzskatīts 16. – 19.gadsimts. Savukārt otrs iemesls, lai dotos apmeklēt šo vietu, ir viduslaiku atmosfēras burvība, jo pilī tiek rīkotas teatralizētas ekskursijas un tiek piedāvāta iespēja baudīt viduslaiku mielastu (šāds piedāvājums tiek organizēts grupām). Senatnīgi tēli Jūs ievadīs viduslaiku ikdienas dzīvē un interesanti izstāstīs par vēsturi. Ainaviskā apkārtne un sadzīves folklora ir vēsturisks fons apmeklētājiem paredzētām izklaidēm. Kopā ar mūkiem, ākstiem, pilskungiem un kalpiem varēsiet kļūt par pilntiesīgu viduslaiku varoni. Blakus viduslaiku sētā varat iemēģināt roku šaušanā ar loku vai arbaletu, cirvja vai šķēpa mešanā, kā arī kalēja amatā. Tiek piedāvāta arī iespēja apskatīt, aptaustīt, un, ja ir vēlēšanās, apostīt seno laiku ieroču un bruņas.

Viduslaiku svētki 

Lai iedvesmotu Jūs šīs pils apmeklējumam, varam atklāt, ka ar šo vietu saistās daudz nostāstu, bet, kā zināms, katrā stāstā ir daļa partiesības. Lielākā daļa no nostāstiem saistīti ar Rekes dzimtas nežēlīgo raksturu... Apakšējo stāvu mūri ir īpaši biezi – pat vairāk kā divi metri. Ir nostāsti, ka šeit iemūrēti cilvēki, bet divi iemūrētie akmeņi pie pils torņa lietoti, lai uz tiem sēdinātu cilvēkus, kuri kaut kā nogrēkojušies, kad līdzsvars zudis, tad cilvēks bezsamaņā kritis uz dzelkšņiem, bet pašā pils iekšpusē ir slepenas durvis – tās ved uz pazemes tuneļiem uz baznīcu un Karātavu kalnu, bet 1905.gadā esot aizraktas.