Iespējams, ka daudzi nemaz nezina, bet Latvijas Universitātē ir muzejs un arī savs… … bijušā Rīgas Politehniskā institūta karceris! Šī nelielā, bet nenoliedzami saistošā telpa ir unikāls pagājušā gadsimta studentu sadzīves liecinieks. Raiņa bulvārī 19 ir saglabājies rets augstskolu vēstures piemineklis, kurā savu laiku par nerātnu uzvedību vadīja stiprā dzimuma pārstāvji, jo institūta studenti bija vienīgi vīrieši, kas arī radīja virkni disciplināro pārkāpumu – kaušanās, smēķēšana, necenzētu vārdu lietošana u.c. nerātnības. Jo lielāks bija studenta grēks, jo ilgāku laiku viņam nācās pavadīt ieslodzījumā, līdz ar to šeit pavadītais laiks iemūžināts rakstiskās vai tēlainās izpausmes norādēs. Tādēļ līdz pat mūsdienām šeit ir saglabājušies uzraksti latviešu, vācu, franču, krievu, poļu un latīņu valodās, jo studenti bija dažādu ticību un dažādu tautību pārstāvji. Savukārt zīmējumi ir visai unikāli gan izpildījuma ziņā, gan saturiskajā būtībā, jo netrūkst karātavu humora un pikantuma. To mākslinieciskā izpildījuma sarežģītība, skaistums un izteiksmīgums atkarīgi no šeit pavadīta laika.

Karceris 

Bez sienu vēsturiskajām liecībām ir arī daži lietiskā mantojuma atribūti: telpas Nr.242 (karcera) inventāra saraksts, gultas karkass, kā arī salīdzinoši nesen ventilācijas lūkā atrastie priekšmeti – simtgadīgas papirosu paciņas, špikeris un sērkociņu kastīte.

Autentiskais durvju numurs 

Karcerī nebija apkures, tādēļ ziemas šeit pavadītas lielā salā, bet gaismas avots bija vienīgi svece vai petrolejas lampa un mēness vai saule. Restes gan Jūs šeit neieraudzīsiet, jo telpa atrodas bēniņos, līdz ar to patvaļīga izkļūšana nebija iespējama, un studenti savas garās stundas vadīja grēku nožēlošanā un pārdomās.

Kāds saņēmis savu sodu ne bez meiteņu palīdzības

Karceris RPI beidza pastāvēt 1903.gadā, revolūcijas priekšvakarā, bet par studentu iesaistīšanu 1905.gada revolucionārajos pasākumos bija paredzēti jau krietni bargāki un nežēlīgāki sodi. Jebkurā gadījumā šī ir vienreizēja iespēja iejusties 100 gadus vecā studenta dzīves aspektā, ar absolūti vienreizēju māksliniecisku un vēsturisku vērtību, kas neatstās nevienu vienaldzīgu.