Bebrs ir gudrs dzīvnieks, nereti savas mājvietas celtniecībā tas pārspēj pat pieredzējušu inženieri, matemātiķi vai arhitektu. Taču, ja neesat dzīvojuši līdzās šiem dzīvniekiem, nezināt postu, ko tie var nodarīt jūsu mājas apkārtnei. Appludināti lauki, ceļi, sagāzti koki ir tikai daži piemēri, ar ko nākas rēķināties cilvēkam. 

Laikam vienīgā vieta, kur par bebru nedarbiem nesūdzas, bet tieši pretēji priecājas, ir Balvu rajona Rugāju pagasts. Tur koktēlnieks Juris Bleiders ar savu ģimeni Vārnienes upes krastos ir izveidojis īpašu Bebru gudrības taku. Uz šo vietu devāmies kopā ar ģimenes draugiem, tā teikt izklaide lieliem un maziem. Jābrīdina, ka augstpapēžu kurpes vai basenes šeit nekādi nederēs. Tad jau labāk ir nodrošināties ar gumijas zābakiem, lai gan vasaras karstākajos mēnešos Vārniene izžūst un tad upi varot šķērsot pat kāpjot uz bebru aizsprostiem. Māju, kur visi un visu zina par bebriem nevar neatpazīt. Mūs satiek pats mājas saimnieks Juris – jāsaka, dikti lustīgs kungs. Viņš uzreiz sāk savu stāstu par šīs apkaimes dabu un iemītniekiem. Tā nu pļāpādami, nemanām, ka esam nonākuši bebru takas sākumposmā. Te mums ļauj palasīt par bebriem un to dzīvesveidu. Neesam noskaņoti lasīt, atbraucām taču bebrus skatīties. Dodamies tālāk. Visur norādes. Nonākam arī pie pirmajiem šķēršļiem - interesanti atcerēties bērnību, kad ložņāts tika pa visdažādākajām pažobelēm. Šī kāpelēšana aizrāva ne tikai bērnus, bet arī mūsu vīriešus – uzvedās tāpat kā mazie rakari. Ik pēc pārdesmit metriem apstājāmies tādos kā laukumiņos, kur mūsu pavadonis lika mums veikt dažādus uzdevumus – noteikt koka apkārtmēru, augstumu, vecumu, uzminēt tā nosaukumu un tamlīdzīgi. Bērniem bija ko darīt. Turklāt, pavisam neuzmācīgi Juris stāstīja par šīs apkārtnes dabu gudras lietas. 

Taka viscaur vijās gar pašu upītes krastu. Tepat nograuztie koku stumbri, šeit un tur un vēl tālāk redzami bebru aizsprosti – viscaur tādas neparastas dabas veidotas kompozīcijas mijās ar Jura Bleidera koka darinājumiem. Droši vien tā atšķirība starp cilvēka roku darbu un dabas veikumu nebija tik krasa, jo takas saimnieks saviem darbiem izmanto pārsvarā bebru nograuztos kokus, īpaši necenšoties mainīt to formu un faktūru. 

Nonācām arī takas īpašākajā vietā, ko Juris uzskata par āderu krustpunktu ar labās enerģijas plūsmu. Teikšu kā ir, bildes no šīs vietas mums sanāca miglainas un izplūdušas – droši vien kaut kāda enerģija tur tiešām plūst pastiprināti. Te saimnieks mums piedāvāja apsēsties uz koka bluķiem un enerģētiski attīrīties, domājot labas domas. Tikmēr bērni labprāt izmantoja iespēju izšūpoties Jura darinātajās šūpolēs. Kad jautāju Jurim vai nākamreiz šurp varam atbraukt un paklīst pa apkārtni bez pavadoņa, uzzinājām, ka tik vienkārši tas vis nav, jo zeme, uz kuras atrodas Bebru gudrības taka ir vairāku saimnieku privātīpašums. Protams, padzīts neviens netiek, ja vien ievēro kārtību un nepārkāpj noteikumus. Kategoriski ir aizliegts bradāt pa apkārt esošajām pļavām, lai nepostītu aizsargājamo augus. Tā, ka tūristiem no takas labāk nekur tālu prom nenovirzīties. Tā nu mēs pa Vārnienes upes krastu bijām nobriduši teju veselu kilometru. Ja iet pa asfaltu – nekas dižs tas nav, bet nogājuši šo ceļa posmu pa dabisku apvidu, bebru nedarbiem un cilvēka fantāzijas radītiem šķēršļiem, sajutām labu fizisku slodzīti.

Kontakti: Balvu rajons, Rugāji, T.: 29472033 .