Te ir silti un ļoti jauki. Te visapkārt zaļā krāsa, izrotāta ar spilgtākiem akcentiem. Te smaržo pēc eksotiskām zemēm. Te ir tik daudz ko redzēt un iepazīt par spīti aukstajam laikam un skarbajam vējam laukā. Kur? Nacionālā Botāniskā dārza (pretī Salaspils stacijai) oranžērijā. Katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 16.00 katram ir iespēja atkal nokļūt vasarā, jo te vasara ilgst visu gadu.

Citi guļ, citi zied

Oranžērijas vadītāja Zane Purne: „Cilvēki ir pieraduši pie gadalaiku maiņas un sezonām, bet oranžērijā gan ļoti izteiktas sezonas nav. Mums ir augi no visas pasaules, atskaitot vienu auksto kontinentu. Novembrī, piemēram, ir augi, kuri guļ, augi, kuri gatavojas uz gulēšanu, lai nākošgad atkal skaisti uzziedētu, un ir augi, kuri krāšņi zied – viņiem ziedēšanas laiks ir tieši tad, kad Latvijā auksts. Ir arī augi, kas neguļ nemaz, krāšņi zied visu cauru gadu. Tajā skaitā visiem labi pazīstamais Falenopsis (orhideja) – ziedi tā kā tauriņi.”

Pieprasa siltumu Zane stāsta, ka oranžērijas bagātība šajā brīdī ir apmēram 71 dzimta ar 335 ģintīm. Taksonu vai, vienkāršāk saprotot, sugu skaits - ap 1700 dažādībām. Un tas viss 300 kvadrātmetros. Lai augi arī, piemēram, novembrī justos labi, vispirms vajadzīgs siltums un gaisma. Tas būtu galvenais, jo oranžērijā iedzīvojušies tropu un subtropu augi. Protams, neiztikt jau bez cilvēka rokām, zināšanām, pareizas augsnes un vēl citiem faktoriem. Prasīgums pēc siltuma augiem ir dažāds. Teiksim, kaktusiem ir miera periods, viņi grib atpūsties un pieprasa siltumu no plus 5 līdz 10 grādiem. Savukārt jau iepriekš minētajam Falenopsim vajag savus plus 20 grādus.

Kā aug ananāss Kas šobrīd oranžērijā visvairāk piesaistītu apmeklētāju uzmanību? Pēc Zanes domām, drīzumā noteikti varēs apskatīt, kā zied alojes plašajā kolekcijā. Pašlaik var redzēt, ka ziedi veidojas un gatavojas uzplaukšanai. Protams, cilvēkiem visvairāk patīk tieši ziedoši augi. Visos divpadsmit mēnešos neesot neviena diena, kas izpaliktu bez kāda zieda. Zane gan iesaka pievērst uzmanību arī to augu kolekcijai, kuri izceļas ar tik ļoti skaistām lapām, ka reizēm zieds pat paliek ēnā. Vēl bieži īpaši interesējoties par augiem ar ārstniecisku nozīmi, kuriem rodams tīri praktisks pielietojums. Jā, protams, eksotiskie augi. Ja veikalos banānus redzam plauktos un kastēs, tad oranžērijā banānkokam augļi tieši zaros, tāpat citronam. Varētu teikt, ka ar apskaužamu aizrautību veidojas ananāsa auglis.

Krizantēmas & kolēģi Oranžērijā īsteni cienītāji augus var arī iegādāties (kādus tieši, var iepazīties informācijā par Botānisko dārzu). Tiesa, piedāvājums neliels, nereti kādi 3 – 4 eksemplāri; pavairošana un tirdzniecība nav oranžērijas mērķis. Citās Botāniskā dārza siltumnīcās pašlaik zied Alpu vijolītes un krizantēmas. Uz vietas tās apskatīt nevar, bet patīkams jaunums gaida jaunnedēļ – Dabas muzejā Rīgā tiks atklāta krizantēmu (kuras kā labi kolēģi papildinās un izcels Alpu vijolītes un telpaugi) izstāde un tad gan varēs gan aplūkot, gan nopirkt.

Neiespējamais notiek Ne reizi vien Botāniskais dārzs mūs priecējis ar kāda reta auga uzziedēšanu, kas uzskatāma par visai nozīmīgu notikumu, pat brīnumu. Pēdējos piecos līdz septiņos gados, kad Latvijā ziemas un vasaras vairs nav kā agrāk, uzziedējuši pat augi, par kuriem literatūrā konsekventi uzrakstīts – tie NEKAD telpās, nebrīvē neuzziedēs. Zane stāsta par agavēm, kas uzziedējušas milzīgiem, septiņmetrīgiem ziediem, ar līdzīgu krāšņumu rotājies Pūķa koks. Pārsteigums un liels prieks pašiem darbiniekiem un apmeklētājiem. Kad atkal varētu notikt kas negaidīts, prognozēt grūti, bet, ja notiks, par to noteikti Nacionālais Botāniskais dārzs Salaspilī tūdaļ darīs zināmu.

Anita Grīniece