Ja esat nolēmis apceļot Vāciju, un esat labas alus cienītājs, Jums noteikti būtu detalizētāk jāpārzina vietējā alus „manieres” un „raksturs”, lai zinātu, kur un ko iebaudīt, un kā to vislabāk darīt. 

Gadsimtiem ilgi alus darīšana Bavārijā tiek pārvaldīta ar Reinheitsgebot (tīrības likumu), kuru radīja vietējā politika līdz ar Vācijas apvienošanu 1871.gadā. Šis likums paredz, ka alus tiek radīts vienīgi no apiņiem, iesala, rauga un ūdens. Līdz ar Eiropas integrācijas procesu arī tīrības likums tika sagrauts, tomēr vācu alus darītāji stingri pie tā turās. Viens no ievērojamākajiem faktiem ir tas, ka konkurējot ar pārējām valstīm, vietējais alus tirgus nedominē ar vienu vai pāris vērā ņemamākajiem ražotājiem. Pastāv, protams, pāris lielās alus „haizivis”, tomēr reģionālā dažādība dara savu, un līdz ar to eksistē vairāk kā 1200 alus darītavas, no kurām lielākā daļa ir nelielas un orientētas uz vietējo tirgu. Parasti bāri un restorāni tādēļ piedāvā vietējās alus šķirnes, tādejādi dažādās pilsētās Jūs varat izbaudīt dažādas alus variācijas, kuras ir tā vērtas, jo radītas labākajās tradīcijās.

Alus 

Savā īpašajā vācu alus izlasē varam Jūs iepazīstināt ar Weizenbier (vai Weissbier Bavārijā), kas ir atsvaidzinošs īpaši raudzēts produkts, īpaši populārs valsts dienvidos; Alt, tumšais alus, kurš īpaši iecienīts Duseldorfas apkārtnē, un Kölsch, kas ir ļoti īpašš alus ar savu raksturu, radīts Ķelnē. „Pils”, vācu apzīmējums Pilzenes alum, ir viegli zeltainā krāsā un tas ir mega populārs visā Vācijā. Pastāv arī sezonālais alus, kuru gatavo dažādos gadalaikos, piemēram, Bockbier ziemā, Maibock maijā, kuri abi satur diezgan lielu alkohola daudzumu. 

Parasti alu Vācijā pasniedz 200 un 300 ml glāzēs ziemeļu daļā vai 500 ml 0 dienvidu daļā. Piemēram, Bavārijas alus dārzos 500 ml ir mazais alus un litrs ir normālais, izņemot īru pabos, kur paliek nemainīgās pintes. Jebkurā gadījuma – ja esat nolēmis apceļot Vāciju, kas neapšaubāmi ir populāra ar bagātajām alus tradīcijām, tad ievērojiet, ka bāri ir atvērti apmeklētājiem līdz diviem naktī, bet uzkodas parasti dabūjamas līdz divpadsmitiem. Vācieši parasti „atpūsties” iet ap astoņiem vakarā, bet populārākās vietas ir pārpildītas jau ap sešiem.