Brauciens uz Skandināviju gluži nejauši tika noorganizēts drēgnākajā rudens dienā, kāda vispār iespējama. Lētu avio akciju kārdinājuma vilināta, iegādājos Air Baltic piedāvāto biļeti uz Oslo. Jāņem vērā, ka, ja vēlēsieties kaut kur aizlidot lēti, neceriet to izdarīt normālā diennakts laikā. Ceļu uzsāku jau četros no rīta(punkts numur viens- jārēķinās ar izdevumiem par taksi līdz lidostai). Oslo ielidoju mirkli pirms astoņiem no rīta. Nogurums, kā vienmēr, dara savu. Vilciena biļešu cenas uzdzen vieglas bailes par parastā mirstīgā latvieša maka biezumu. Nokļūšana līdz Oslo centram izmaksā 20 latus(Flytoget vilcienu līnija). Melna rīta agrumā pilsēta ierauj savā neparedzamo kalnu un uzkalnu šarmā. Nupat darbu sākušie norvēģi nesteidzīgi un gausi dodas uz darbavietām. Nekādu stresu par sastrēgumiem un kavētām sanāksmēm. Savos smagajos rupjo zoļu zābakos un neitrālajos mēteļos vietējie iedzīvotāji piestāv savai pilsētai. 

Oslo nepārsteidz ar grandiozu arhitektūru vai trakulīgu naktsdzīvi. Oslo ir izteikti industriāls un ekonomiski dominējošs Norvēģijas centrs. Modernā Operas ēka jūras krastā ir vistipiskākais Oslo arhitektūras piemērs. Ārēji drīzāk neglīta un robusta, tomēr funkcionāla un bez liekām greznībām veidota ēka. Pārsteidz arī iekšējais interjers. Teju vai no no salmiem veidoti „plikie” balkoni un neonā izgaismoti tuneļi ļauj koncentrēt uzmanību ēkas „morālajam” pamatuzdevumam- nodrošināt vietu izcilam mūzikas sniegumam. Jāsaka, ka suvenīru veikals gan ne ar ko nepārsteidz.

Cenas Norvēģijā ir astronomiskas visam- sākot ar maizi, beidzot ar rotaslietām un alkoholu. Oslo Filmu muzejs veras vaļā plkst. 12.00. Ieeja ir par velti, bet jau atkal- suvenīru un pat vienkāršas atklātnes cenas provocē uz ceļotāja bankrotu. Muzeja ekspozīcija aptver 20. gadsimta filmu un kinotehnikas vēsturi. Zīmīgi, ka ir iespēja apskatīt pat tādus tehnikas brīnumus kā gadsimta sākumā būvētu zootropu un perfekti saglabājušos, animācijai paredzētus, zvēriņus. Apmeklētāju vidū ir daži kinomākslas studenti, kuri laiku tur pavada pie filigrānām animācijas filmu skicēm un kameru uzbūves instrukcijām. Rodas iespaids(par faktiem neesmu droša), ka filmu industrija Norvēģijā, līdzīgi ka Dānijā, ir būtiskākais kultūras eksporta materiāls. Par to liecina kaut vai milzīgais Norvēģijā uzņemtu filmu anotāciju skaits muzeja katalogā. Pusdienas laiks tiek pavadīts fjordu un fortu tuvumā. Cietoksņa teritorijas galvenie iedzīvotāji- mīlīgi pensionāri un stalti militārie jaunieši. Apskatei pieejams īsts tanks un ložmetēji.

Ūdens krastā ieturam maltīti un raugāmies uz pretēja krasta ēku masīvu. Tur iekārtotajās kafejnīcās varot nopirkt dārgāko alu Norvēģijā- puslitra kauss izmaksās ap 150 eiro. Dregnā laika nomāktība gūst virsroku, un meklējam kādu siltāku telpu, kur pabūt. Gluži nejauši izdodas apmeklēt Mākslas muzeju, kur ieeja ir par velti. Garderobe atgādina kāda padomju laika peldbaseina pārģērbšanās telpu. Muzejā apskatāmi galvenokārt 19. -20. gadsimta mijas mākslinieku darbi, atsevišķa telpa iekārtota ievērojamā mākslinieka Edvarda Munka darbiem, tostarp slavenākajam- „Kliedziens”. Norvēģu estētiskie uzskati par būtisko vizuālaja mākslā spilgti kontrastē ar latviski rozentāliskajām ainām.

Kristians Krogs un Haralds Kīle savos darbos precīzi attēlo ikdienas dzīvi ar tikko nojaušamām nāves, dzīves un mūžības abstrakcijām. Oslo ir muzeju metropole, tādēļ iesakām apmeklēt arī Edvarda Munka muzeju, Arhitektūras muzeju, u.c.

Vispilnīgāko informāciju par apskates vietām atradīsiet: www.visitoslo.com. Ir iespēja iegādāties dienas karti ar dazādām atlaidēm, ta maksā aptuveni 20 latus.

Antra Feldmane