Vēl pirms dažiem gadiem Liepājas Karosta funkcionēja kā spēcīgs kultūras un izklaides dzīves centrs ar savām, jau iedibinātām, tradīcijām. Diemžēl vietēju varas iestāžu lēmumu dēļ šobrīd Liepājas Karosta ir kļuvusi par pamesto teritoriju uz laiku. Par spīti šim faktam, Liepājas Karosta ir un paliek unikāls vēstures piemineklis no 1900. gadu sākuma- unikāla Krievijas cara laiku liecība. 

Vēl pirms dažiem gadiem Karostā tika izveidotas atsevišķas ēkas, kur katrā darbojās dažādi kultūras aktīvisti, piemēram, Kinomāja ar filmu demonstrējumiem, Bērnu istaba vai, piemēram, Mākslinieku rezidence. Šobrīd ēkas ir tikai ēkas, tomēr ir gana daudz skaistuma, ko redzēt arī bez šīm aktivitātēm. Karostas celtniecības sākums datējams ap 1900. gadu sākumu, kad tika izlemts veidot autonomu cietoksni un kara pilsētu ar savu, iekšējo, vidi. Sākotnēji ostu sauca Krievijas cara Aleksandra III vārdā, un tikai 20. gadsimta 20.- 30. gados tā tika pārdēvēta par Karostu.

Kopš Otrā Pasaules ostu ieņēma Padomju militārie spēki. Civilajiem iedzīvotājiem teritorija kļuva pieejama tikai no 1994. gada. Karostas teritorija tiek iedalīta atsevišķos ģeogrāfiskajos rajonos- tie ir Tuvie Forti, Tālie Forti un Ziemeļu mols. Pie galvenajiem apskates objektiem tiek minēts Oskara Kalpaka tilts, Manēža, Virsnieku saieta nams, Karostas cietums un Jūras katedrāle. Jūras katedrāle ir viens no lielākajām Pareizticīgo sakrālajām celtnēm Latvijā. Kopā ar šobrīdējo blokmāju apbūvi apkārt katedrāle izskatās vēl lielāka un monumentālāka, iespējams, tieši šo arhitektūras kontrastu dēļ. Padomju varas laikā katedrāle kalpoja gan kā noliktava, gan kā kinoteātris. Karostas cietums savas funkcijas pildījis līdz 1997. gadam, kur Padomju varas un Cariskās valdības laikā sodu izcieta kara noziedzinieki un „tautas nodevēji”.

Šobrīd cietumā notiek ekskursijas un apskates, kur tiek piedāvāts palikt pa nakti un satikties ar spokiem, kas klejo pa telpām. Kalpaka tilts, kas ir vienīgais izgriežamais tilts Latvijā, līdz 2005. gadam tika izmantots Liepājas iedzīvotāju vajadzībām, lai pārvietotos no Karostas līdz Liepājas centram. Ņemot vērā 2005. gadā notikušo avāriju, kur tiltu sagandēja tajā ietriecies kuģis, iedzīvotāji bija spiesti uz pilsētu mērot garu apkārtceļu. Kopš 2009. gada tilts ir atjaunots darbībai.

Virsnieku nams tika atklāts 1907. gadā, un sākotnēji tajā pulcējās krievu militārās personas- virsvadītāji, ģenerāļi, u.c. Nams kalpoja saviesīgo pasākumu rīkošanai un ir izveidots pēc krievu jūgendstila parauga. Šobrīd tajā ir iekārtots Jūras Spēku mācību centrs un muzejs. Manēža ir viena no ēkām, par kuras sākotnējo izskatu nav zināms nekas.

Šobrīd pāri palikušas tikai sienas, taču kādreiz šajā ēkā notika gan zirgu izjādes, gan jūrnieku sporta nodarbības. Tuvie un Tālie forti ir daļa no Karostas cietokšņa ar izbūvētām pazemes ejām. 1908. gadā Tuvie Forti tika saspridzināti. Šobrīd tas, kas ir palicis pāri no ēkām, veido diezgan spokainu un vientuļu akmens bluķu krāvumus, kas daļēji pat ieskaloti jūrā. Ziemeļu mola raksturīgākā iezīme ir zvaigžņveida formas akmens bluķi gar tā malām. Šī ir iecienīta atpūtas vieta, un mola garums sasniedz 2 kilometru garumu.