Pirms vairākiem gadiem sanācis viesoties gan Kuldīgā, gan Kuldīgas novada Ēdoles pagastā. Toreiz viena no tūristu grupas dalībniecēm kādā no pils vecākajām daļām, kas atšķirībā no pārējās pils tobrīd vēl nebija restaurēta, lielā sienas spogulī ieraudzīja spoku – dāmu zilā senlaicīgā kleitā. Par to runāja daudz un visi. Pēc laika uzzināju, ka nu jau par slaveno kļuvušais spogulis izmests atkritumos, lai nebiedē pārējos apmeklētājus. Taču par spīti tam nostāsti par pili nerimst, kas tikai pastiprina vēlēšanos atgriezties tajā vēlreiz.

Ēdoles pils celta no 1264. līdz 1276.gadam, vēlāk tā vairākas reizes pārbūvēta. Tā, piemēram, 16. un 19.gadsimtā uzbūvētas pils piebūves, bet 19.gadsimta 30.gados izveidotas neogotiskās fasādes. 1905.gadā pils nodedzināta, un lai arī to vēlāk atjauno, ugunsgrēkā iet bojā liela daļa tās mākslas priekšmetu un greznais interjers. Viens no spilgtākajiem nostāstiem, kas paliek atmiņā, apmeklējot pili, saistās ar nenomazgājamo asins traipu pils otrā stāva Sarkanajā istabā.

Ēdoles pils īpašnieka mazdēli iemīlējušies Dundagas barona meitā Sibillā, tādēļ viens no brāļiem - Johans nodūris otru brāli Frīdrihu, lai varētu apprecēties ar jauno meiteni. Kad Johans izrādījis jaunajai sievai pili, zālē, kur viņš noslepkavojis savu brāli, uz sienas parādījies sarkans traips. Tā kā to nav bijis iespējams nomazgāt, traipu mēģināja noslēpt aiz stūra kamīna. Ar pili un tās parku un lielo ozolu tajā saistās arī citas leģendas – par rūķīšu kāzām un Rūķīšu ozolu. Sena teiksma vēsta, ka tad, kad ozols nolūzīs, Ēdoles pils nogrims. Ozols gan nolūza pirms aptuveni diviem gadiem.

Tikpat skaista un romantiska kā Ēdoles pils ir arī pati Kuldīga – vissenākā pilsēta Kurzemē un viena no senākajām Latvijā. Laika gaitā Kuldīgai bijuši vairāki nosaukumi – Kuldika, Kulding, Jesusburg un Goldingen. Pilsēta var lepoties ar 249 metrus plato ūdenskritumu – Ventas rumbu, kas ir platākais ūdenskritums Eiropā. Senatnē, pateicoties hercoga Jēkaba izgudrotajām savdabīgajām zivju ķeršanas ierīcēm uz rumbas, Kuldīgu dēvēja par pilsētu, kur lašus ķer gaisā.

Ventas rumba 

Savukārt 4, 5 metrus augstais Alekšupītes ūdenskritums ir augstākais Latvijā, kas 17.gadsimtā nostiprināts, lai to varētu izmantot pirmo papīra dzirnavu darbināšanai Kurzemē. Kuldīgā atrodas arī viens no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā – 1874.gadā pēc cara laika ceļa kustības standartiem būvētais tilts, kas bieži tiek izmantots arī dažādu kinofilmu uzņemšanai.

Ķieģeļu tilts pār Ventu

  Romantiskas apskates vietas ir arī vācu krustnešu 1242.gadā būvētās mūra pils vieta, no kuras šodien saglabājusies vien pils pagraba velve un daži mūra fragmenti, kā arī Kuldīgas vecais rātsnams, kura pagrabos atradies pirmais Kuldīgas cietums, ar rātslaukumu un 17.gadsimta ēka, kurā 1701.gadā uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII, atstājot tajā ļoti liela izmēra naudas lādi, ko interesenti var apskatīt vēl šodien. Savukārt uz 1670.gadā celtās – vecākās koka mājas Kurzemē, kas atrodas pie tā sauktā Kuldīgas Venēcijas tiltiņa, var redzēt vienu no senākajiem vējarādītājiem. Kuldīga ir bagāta ar dažādāko konfesiju baznīcām – 1642.gadā būvēto Romas katoļu Sv. Trīsvienības baznīcu, 1899.gadā celto evaņģēliski luterisko Sv. Annas baznīcu, kā arī 1871.gada Kuldīgas pareizticīgo Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcu.