Tuvojoties Halloween naktij, prātā uzausa jaukās atmiņas no viena, visai iespaidīga ceļojuma. Pirms pāris gadiem 31. oktobrī atradāmies jaukajā Rumānijā, bet, ne tik jaukajā Drakulas Poenari pilī. Cerejām izbaudīt asākas izjūtas un, ņemot vērtā, ka tā tomēr ir visu mošķu nakts, sastapt pašu slavenāko asinskāro radību. Drakulas pils ir apvīta ar šausmu stāstiem un leģendām par seno grāfu Vladu Drakulu, kurš īstenībā nemaz nav bijis tāds, kādu to mēdz attēlot filmās. Jā, grāfs bija ļoti nežēlīgs un asinskārs valdnieks, tomēr ilkķus viņa portretos nevar saskatīt. Viņš dzīvoja Rumānijas teritorijā 15. gadsimta vidū. Pietam, ja tā rūpīgi ieskatīties vēstures notikumos, ir bijuši arī krietni nežēlīgāki valdnieki, tomēr vampīra slavu ir izpelnījies tieši viņš. Viens no galvenajiem iemesliem varētu būt viena gadsimtiem senā leģenda, kas stāsta, ka viņš savu maizi pirms ēšanas ir mērcējis upuru asinīs. Pēc šīs leģendas paliek skaidrs, kur daudzi rakstnieki ir smēlušies idejas par Vlada Drakulas vampīriskajiem tēliem. 

Lai kā tur būtu, mums, protams, ļoti patīk doma par to, ka Drakula tiešām ir visu vampīru karalis, nelabais, kas baidās no saules gaismas un dzer cilvēku asinis. Tieši tas piešķir īpašu šarmu šim tūrisma objektam. Starp citu, grāfs savas dzīves laikā ir uzturējies vairākās pilīs, bet tieši Poenari pili uzskata par to īsto Drakulas pili. Var jau būt tādēļ, ka tieši šeit, spriežot pēc vēstures avotiem, grāfs ir pielietojis nežēlīgākos spīdzināšanas un sodīšanas veidus. 

Poenari pils atrodas Rumānijas vidienē, Transilvānijas Alpu kalnos. Ja neesat droši par pils atrašanos vietu, tad rūpīgi izpētiet karti, jo norādes uz ceļa diez vai Jūs varēsiet atrast. Tieši norāžu trūkuma dēļ, mūsu ceļš līdz grāfa pilij bija krietni ilgāks, nekā plānojām. Vispār ļoti aizdomīgi ir tas, ka paši rumāņi neizrāda lielu interesi, lai kautkā popularizētu šo tūrisma objektu. Var jau būt, ka baidās pamodināt Drakulas garu, bet varbūt ne garu, bet gan viņu pašu no kāda drupās esošā zārka… Tas, lai paliek viņu ziņā.

Laikam vēl ir jāpabrīdina arī par to, ka nogruvumi ceļā uz Drakulas pili nav nekas neparasts. Mums tas bija diezgan nepatīkams pārsteigums, pietam ne tikai vienreiz. Nākamais pārbaudījums mūsu ceļā bija 1500 pakāpieni, kas ved līdz pilij. Nedaudz mierināja tas, ka kāpnes ir uzbūvētas krietni vēlāk par Drakulas dzīves laiku un ir labā stāvoklī. Veicot šo garo ceļu vairākas reizes aizdomājāmies par to, vai tiešām mums tas ir vajadzīgs. Bet ziņkāre tomēr ņēma virsroku. Tiekot augšā secinājām, ka no pils tur ir maz kas palicis, bet tas jau nemazina interesi par Drakulas leģendāro dzīvi. Arī drupas un augstie mūri rada nepieciešamo noslēpumaino un nedaudz baiso atmosfēru.

Bet visas grūtības atspēko skats, kurš paveras no klints. Pils atrodas fantastiskā vietā klints korē, Arges upes līkumā. Vienā pils pusē ir uzbūvēta laipa, lai tūristiem būtu kur droši atpūsties, ievērtēt un iemūžināt fantastisko skatu pār ieleju. Visapkārt ir klintis, tomēr redzēt var tālu. Tas pierāda grāfa Vlada prāta spējas, jo pils atrašanās vieta padara pili par gandrīz neieņemamu. Bet arī grūti iedomāties kādu, kurš gribētu iekarot grāfa pili, zinot to, ka viņam tīri labi garšo upuru asinis. Cerams, ka neskatoties uz baisām leģendām, rumāņu neieinteresētību un pāris pārbaudījumiem ceļā uz Poenari pili, tā tomēr vēl ilgi priecēs tūristus. Pils tagadējais īpašnieks, kāds ASV pilsonis, ir darījis zināmu, ka pils jau tuvākajā laikā tiks pārdota kādā izsolē. Tā kā, ja ir vēlme pārvaldīt šo asiņaino pili, sāciet krāt naudu..