Aušvica. Vieta, kur mirušie māca dzīvos.
Cilvēces sirdīs tas ir atgādinājums par baisajiem vēstures notikumiem un cilvēcības zudumu. Teorētiski tas ir no ārpasaules nošķirts un apsargāts nometnes komplekss lielu ļaužu masu piespiedu izolēšanai. Katru gadu šo lielāko nacistiskās Vācijas nāves objektu apmeklē aptuveni 700 000 tūristu…
Cels uz Ausvici
Komplekss sastāv no trīs galvenajām nometnēm: Aušvica I ir administratīvais centrs, Aušvica II (Birkenau) ir iznīcināšanas nometne, bet Aušvica III (Monowitz) – darba nometne. Tiek pieņemts, ka šajā vietā šausmīgā nāvē miruši 1,1 – 1,6 miljoni cilvēki, no kuriem apmēram 90% bijuši ebreji no visām Eiropas valstīm. Patiesais skaits varbūt ir pat šausminošāks… Lielākā daļa no gūstekņiem miruši gāzes kamerās, citi – pēc sistemātiskas spīdzināšanas, piespiedu darbiem, bada un medicīniskajiem eksperimentiem. Otra pasaules kara beigās SS veica plašus iznīcināšanas darbus, dedzināja arhīvus un „atbrīvojās” no lieciniekiem. Tomēr vēl joprojām pastāv pierādījumi, liecinieki un atmiņas.
Krematorijs
Aušvica ir biedējošs simbols, kas spēj aizskart ikvienu sirdi, un šis būtu noteikti vistraģiskāko pārdzīvojumu un sajūtu virknējums jūsu dzīvē, jo tā nav nejaušība, ka šo vietu katru gadu apmeklē aizvien vairāk un vairāk cilvēku. Tā nepamatoti tiek saukta par Polijas nāves nometni, lai arī tās bruģētāji ir Trešā Reiha pārstāvji. Sekojot faktiem, šeit meklējami gluži ekonomiski iemesli – jo Polijā bija lielākā ebreju populācija Eiropā (1939.gadā vairāk kā 3,3 miljoni), bet vietas ģeogrāfiskais novietojums ļāva nacistiem ieslodzīto pārvadāšanu veikt bez sarežģījumiem un lēti.
Ausvica
Nāves nometne tika izveidota agrākajās Polijas armijas barakās 1940.gadā netālu no nelielas pilsētiņas Oswiecim, kas pēc nacistu invāzijas tika pārdēvēta par Auschwitz. Gadu gaitā šī vieta tika paplašināta līdz neiedomājamiem apmēriem – izņemot trīs galvenās jau iepriekš nosauktās nometnes, šeit atradās apmēram 40 blakusnometnes. 1942.gada pavasarī nacisti aktivizēja pirmo gāzes kameru, kur arī vēlāk gandrīz uzreiz pēc atvešanas tika nonāvēts vai ikkatrs nolemtais ebreju tautības cilvēks. Un vai ikkatra šeit nonāvētā dvēsele nes savu stāstu, savu likteni, savus sapņus…