Tūrisma rallijā „Lejaskurzemes tūre tautiskā stilā” būsim arī skaistajā un dārzos slīgstošajā Durbē – Latvijas mazākajā pilsētiņā, tagad arī novada centrā. Novadā dzīvo 3350 iedzīvotāji un tā teritorija ir 321 kvadrātkilometrs.

Durbe ir arī viena no vecākajām Latvijas pilsētām. Lūk, daži vērā ņemami fakti no Durbes vēstures.

Pirmo reizi Durbes vārds rakstos minēts 1230.gadā, kad ir runa par apdzīvotu teritoriju pie Durbes ezera. 1260.gadā notika slavenā Durbes kauja, kur žemaiši sakāva ordeņa karaspēku. Kaujā piedalījās arī kurši. Gadsimtu vēlāk tika uzcelta Durbes pils, pie kuras veidojās amatnieku apmetne, vēlākais Durbes miests, kas 1893.gadā ieguva pilsētas tiesības. Durbes pils bija hauptmaņa rezidence, taču jau agri vairs netika izmantota dzīvošanai un kalpoja par graudu un citu nodevu glabātuvi. Zviedru – poļu kara laikā tā kalpoja par apmešanās vietu karspēkam un tika izpostīta.

Senākā ēka Durbē ir 1651.gadā iesvētītā baznīca, kas 2005.gadā piederēja pie 100 sakoptākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā. Šeit darbojušies  mācītāji, kuru ieguldījums latviešu kultūras attīstībā ir nozīmīgs. Johans Kristofs Baumbahs - garīgu dziesmu autors, Hermans Ērenfests Katerfelds – tautasdziesmu krājējs un Kronvalda audžutēvs.

19.gadsimta sākumā Durbē izveidojās skola, kuras labo slavu iedibināja no Prūsijas nākušais skolotājs Špringers un vēlāk viņa skolnieks Šēfers. Mācības šeit notika vācu valodā.  Arī Kronvalda Atis apmeklēja šo skolu un vēlāk Šēfera laikā 1862.- 1864.gadā šeit rīkoja savas slavenās skolotāju konferences.

19.gadsimta vidū apkārtējie muižnieki finansēja doktorāta uzcelšanu.  1887.gadā šeit ārsta  ģimenē piedzima Zigfrīds Anna Meierovics, Latvijas pirmais ārlietu ministrs.  1931.gadā Durbes galveno ielu (iepriekš Jelgavas, tad Liepājas ielu) nosauca par Zigfrīda Meierovica ielu, bet kopš 1940.gada oktobra tā ir Raiņa iela. Kādreizējā doktorātā tagad ir Durbes muzejs.

19.gadsimta beigās Durbē savu dārzniecību izveidoja Sīmanis Klēvers, četru dārzkopības grāmatu autors un pirmais Durbes pilsētas vecākais. Durbe izveidojās par dārzu pilsētiņu un 1925.gadā par Durbes ģerboņa simbolu tika izvēlēta sudraba ābele ar septiņiem āboliem.