Vai esat dzirdējuši slaveno Horācija teicienu, ka nāves ceļš jāmēro tikai vienreiz? Faktiski šo hipotēzi var pilnībā atspēkot, jo, apmeklējot Francijas galvaspilsētas Parīzes katakombas, kas ir pasaules slavenākā pazemes apbedījumu ala, jūs būsiet jau vienreiz paciemojušies Aīda valstībā.

Ieeja ir netālu no Parīzes metro, un apmeklētājiem nelielu katakombu daļa bija iespējams apmeklēt jau no 18.gs. beigām, savukārt pilnībā atvērta interesentiem šī vieta ir kopš 1867.gada.

Oficiālais katakombu nosaukums ir l'Ossuaire Municipal, un apbedījumi noklāj daļu no Parīzes veidotāju izraktajām šahtām, kas sākotnēji atradās ārpus pilsētas, tomēr, ar gadiem pilsētai paplašinoties, šī baisā vieta ir kļuvusi par metropoles centru... Patiesībā katakombas sāka veidot jau romiešu laikā, tomēr savu patreizējo veidolu tās ieguva 1785. gadā, kad pilsētas centrālā kapsēta bija pārpildīta un līdz ar to līķus sanitāros nolūkos vienkārši veda uz pazemi, turklāt to darīja līdz pat 1814. gadam.

Kauli un galvaskausi šaura koridora malās ir viens no baismīgākajiem aspektiem šajā interesantajā objektā. Gaiss katakombās ir vēss, un tajā jūtama tikko jaušama trūdu smaka, savukārt uz sienām kā pagātnes rēgi gozējas Revolūcijas laikos tapuši uzraksti, kas veltīti despotiskiem karaļiem un valsts pārvaldniekiem. Kad klīdīsiet pa šiem labirintiem, jums atausīs atmiņā Viktora Igo un Annes Rices filigrānie katakombu apraksti. Tomēr iesaku izlasīt arī Edgara Alana Po stāstījumu, un noskatīties 2007.gadā uzņemto mākslas filmu „Katakombas” – pirms vai pēc šīs vietas apmeklējuma, tas lai paliek jūsu ziņā.

Durvis, kas ved uz citu dimensiju...

Šīs eju tīkls kopā veido 300 kilometrus, tomēr tikai niecīga daļa ir atvērta publiskai apskatei (baumo, ka pārējo daļu uzrauga speciāla, slepena žandarmu nodaļa). Un, lai arī gida pavadība lielākoties ir noderīga, iesakām paklejot pašiem uz savu roku. Viens no aizraujošākajiem izklaides veidiem tūristiem ir cenšanās pēc skata (taustīt tomēr nevajadzētu) pateikt, kurš no šiem miroņiem ir miris dabiskā nāvē, bet kurš ne...