Ir mums tāda pilsēta, kurai dvīņu māsiņa. Protams, runa par latviešu Valku un Valgu igauņu pusē. Tā ir vieta, kur ar vienu kāju stāvi vienā valstī, bet otra jau citā valstī. Nez, kurā pusē siltāk? Ziemeļlatvijā vai Dienvidigaunijā? Robežu iezīmē nelielā Varžupīte. Kur vardes kurkst skaļāk – pie mums vai pie kaimiņiem?

Agrāk jau tā nebija. Pastāvēja tikai viena pilsēta – Valka. Pirmās ziņas par Valku atrodamas 1286. gada Rīgas parādu grāmatās. Valka bija Livonijas sastāvdaļa. Zīmīgi, ka pēdējā Livonijas ordeņa kauja Livonijas kara ietvaros notika netālu no Valkas – Ērģemē. Krievijas karaspēks cara Ivana Bargā vadībā pilnībā sakāva Livonijas ordeni, Valka nonāca Polijas – Lietuvas pakļautībā. 1584. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Valkai piešķīra pilsētas tiesības.

Lielās pārmaiņas pilsētas dzīvē notika pagājušā gadsimta sākuma pusē. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada janvārī Valku atbrīvoja Igaunijas karaspēks. Pēc karadarbības beigām un politiskās situācijas stabilizācijas Igaunijas valdība pieprasīja Valkas pilsētu iekļaut savas valsts teritorijā. Igaunijas valdība par savu ieguldījumu brīvības cīņās vēlējās saņemt noteiktu pateicību. 

1920. gada 1. jūlijā starptautiskā robežkomisija nolēma sadalīt Valku. Abu valstu robeža tika nosprausta pa nelielo Varžupīti, kā rezultātā igauņu pusē nonāca pilsētas vēsturiskais un saimnieciskais centrs, tai skaitā rātsnams, ģimnāzija, dzelzceļa stacija un citas sabiedriski nozīmīgas ēkas, kamēr Latvija ieguva vien pilsētas dienvidu nomali ar 142, pārsvarā vienstāvu, dzīvojamām ēkām un staciju Valka II.

Mūsu dienās abas pilsētas ir draudzīgas jo draudzīgas. Kāpēc gan ne, ja māsas? Īpašos svētkos pie valstu robežas var sastapt divus brašus puišus – „robežstabus”: latviešu Pēteri un igauņu Peeter. Abi divi noteikti būs klāt arī 1. martā, kad sagaidīs tūrisma rallija „Ziemas festivāls” dalībniekus. Brauksim un raudzīsim, kā klājas dvīnītēm Valkai un Valgai.

Anita Grīniece