Kādu pēcpusdienu, sēžot uz nama lieveņa, skumji apcilāju to, ka rudenī mani atkal sagaida 2000 kvadrātmetri, plats lapu grābeklis un vismaz 40 maisi ar koku lapām, kuras pieražo manā pagalmā esošais ozols. Arī ar zīlēm esmu apgādāts uz nebēdu! Aizvadītajā rudenī 12 lielie celtniecības maisi, kurus apņēmās uz mežu aizvizināt kāds pazīstams mednieks, bet zīļu maisi vēl līdz šim brīdim stāv tepat nojumē.

Kā viktorīnas jautājumu saviem viesiem uzdodu atjautības uzdevumu – cik liels ir mana privātīpašumā esošā ozola apkārtmērs? Parasti tālāk par trīs metriem neviens netiek, lai gan kociņš pamanījies padoties ne tikai augstumā, bet arī platumā – 4 metri un 72 centimetri! Tādi nu mūsu Ikšķiles ozoli ir!
Taču tas tāds dekoratīvs “banzai” kociņš vien ir, ja salīdzina ar Latvijas dižozoliem! Nu kaut vai mūsu rekordists – resnākais koks ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Kaives jeb Senču ozola apkārtmērs ir 10 metri! Tiesa gan, šim ozolam nedaudz savulaik nepaveicās no zibens spēriena un palikusi tikai daļa vainaga, taču tas neliedz kokam būt 16 metru augstam. Ja kādam gadās pabūt Tukuma rajona Sēmes pagastā, tad var šo dabas brīnumu aplūkot pašam savām acīm.
Otrs Baltijas mēroga rekordists ir Rīgas rajona Sējas pagastā. Tas ir 22 metru augstumā un 9 metru apkārtmērā. Diemžēl šis ozols nevar lepoties ar ideālu veselības stāvokli un palēnām zaudē vienu nokaltušu zaru pēc otra.

Vēl divi rekordisti aplūkojami viens Valkas pusē Jērcēnu pagastā un otrs Talsu pusē Dundagas pagastā. Pirmo dēvē par Kaņepju ozolu, otru nodēvējuši par Rīgzemju. Abi sasnieguši 9,2 metru apkārtmēru un 16 metru garumu. Diemžēl abos gadījumos pie vainas atkal zibens, kurš vienam atņēmis daļu stumbra, bet otram galotni.
Pavisam Latvijā milzu koku ir daudz. Dižozoli vien reģistrēti 41, nemaz nerunājot par citiem, ne mazāk interesantiem un varenīgiem kokiem. Šobrīd nenoliedzami vēl nav tas īstais laiks doties varenus kokus lūkoties. Taču savā pie sienas piespraustajā kartē atzīmes varam izdarīt. Kas zin, kur piedzīvojumu velniņš mūs ievedīs vasarā?