Ieraugot ko jaunu un neparastu, reizēm patiešām no pārsteiguma ieplešas acis plati jo plati. Man tā gadījās, ciemojoties atpūtas vietā „Stārķa ligzda” Matīšu pusē. Biju dzirdējusi, ka šajā vietā ir īsta stārķu kolonija, lielākā Latvijā, un ligzdas teju no vienas vietas, bet, ka svēteļu būs tik daudz, nudien nebiju gaidījusi. Pati ligzdas neskaitīju, jo arvien ieraudzīju jaunas un jaunas, taču šovasar ornitologi tikai tuvākajā apkārtnē vien esot saskaitījuši 29. Diezgan neticami, ja tā nebūtu īstenība.

Arī māju pagalmā ik pa laiciņam ielido te viens, te otrs stārķis un katrs kaut ko piemājas pļaviņā atrod. Kaut vai sausas zāles kumšķīti, ar ko papildināt ligzdu. Radās iespaids, ka šeit stārķi kļuvuši gluži kā mājdzīvnieki – tik droši un tik pārliecināti par savu drošību zinot, ka nevies viņus šeit netraucēs.

Kāpēc tieši šajā vietā ir tik daudz stārķu ligzdu, pagaidām neesmu uzzinājusi. Varu tikai minēt, ka starp Matīšiem un Vecati ir īpaši ekoloģiski tīra vide. Iespējams, ka tuvumā vēl pa pilnam grāvju un purvainu vietu, kur kurkst vardes un stārķiem, pat tādā daudzumā, nepietrūkst ēdamā. Tāpat var būt, ka šeit dzīvo ļoti labi cilvēki, kuru labestības aura pievilina stārķus atgriezties atkal un atkal.

Viesu mājas „Stārķa ligzda” saimniece, protams, ir īsta stārķu patriote. Mājās ierīkota īpaša istaba kā stārķu muzejs. Eksponāti visdažādākie – ciemiņi sadāvinājuši gan pašu rokām darinātus dažnedažādus stārķus, gan atraduši arī ko veikalā nopērkamu. Ir arī krūzītes un cukurtrauki ar stārķu attēliem, ir zīmējumi. Prieks acīm un sirdij.

Arī jums, vasaras tūrisma rallija „Minhauzena nerātnības Ziemeļvidzemē” dalībniekiem, ir iespēja stārķu muzeja krājumus papildināt. Tas ir mājas darbs – atvest uz „Stārķa ligzdu” savu stārķīti – adītu, tapotu, tamborētu, izveidotu, uzgleznotu uz kāda trauka, bērza tāss vai akmentiņa. Ja nu gluži neizdodas pašiem ko izveidot, var mēģināt pameklēt veikalā, bet tas nebūs pārāk viegli. Par mājas darbu, protams, saņemsiet papildus punktus. Taču galvenais – jūsu darbiņš paliks stārķu muzejā un priecēs atkal citus viesus. Tiekamies 28. jūlijā pie stārķiem!

Anita Grīniece