Diezgan bieži ir tā – braucot automašīnā, ieraugām ko skaistu un interesantu, taču mūždien pietrūkst mazliet laika, lai apstātos un apskatītos, kas gan īsti un patiesi ir šis skaistais un interesantais. Man tā gadījies ne reizi vien, braucot garām „Ezeriņiem” pa Valmieras ceļu aiz Stalbes. „Ezeriņi”- tā ir laukakmens izstrādājumu bodīte ar brīnišķīgi izveidotu āra akmens kolekciju, ka acis tā vien vēlas „piestāt un pamieloties”. Nesen izdevās pārvarēt mūžīgo steigu un ieiet „Ezeriņos”, kur jau pie sliekšņa katru apmeklētāju sagaida dzīvi un akmens putni.

„Ezeriņu” saimnieks – akmens izstrādājumu meistars, ir patiess putnu draugs. Lai putniem nekā netrūktu, jau laikus sagatavota barība ziemai un spārnainie modeļi to labi zina un „Ezeriņus” apciemo regulāri. Kādēļ modeļi? Tādēļ, ka meistara roku darbs ir daudzu un dažādu putnu akmens tēli. Ir dzērves, pūces, pīles, nerātni zvirbulēni un daudz kā cita. Netrūkst arī akmens putnu akmens ēdamlietas: kāds zirneklis, vabolīte vai gliemezis.

Jā, vismaz mani pirmais, kas pārsteidza „Ezeriņos”, bija putni. Taču meistara roku darbs ir arī vardes, bruņurupuči, sienāži, peles, kaķi un citi dzīvnieciņi, kas izdaiļos jūsu dārzu vai māju. Vēl ir iespēja iegādāties lielākas un mazākas lietas no stikla - svečturus, salvešu turētājus, traukus un logu dekorus. Katra lieta „Ezeriņos” ir unikāla, neatkārtojama, jo – roku darinājums.

Šo bagātību raugot un skatot, gribot negribot nākas aizdomāties, cik dvēselē bagātam, iztēlē spēcīgam jābūt cilvēkam, lai akmens nekļūtu par pasīvu monumentu, bet mīļu, asprātīgu, dzīvības pilnu ainavas elementu. Tādēļ iesaku – neskrieniet garām „Ezeriņim”, piestājiet gan. Jo jūs ieraudzīsiet, kā var akmeni izraut no snaudas un iedot akmenim gaismu. Jāpiekrīt paša saimnieka teiktajam, ka katrs akmens ir jāatmodina, vispirms pajautājot – vai drīkstu tevi, akmeni, traucēt? Ja izdodoties akmeni pierunāt, tas ceļo meistaram līdzi uz „Ezeriņiem”, vēlāk satiekoties ar citiem kā visdažādākās radības, kādas vien sastopamas uz zemes, zem zemes un gaisā. Mūžīgais akmens iesācis jaunu dzīvi.

Ko man deva šī iespēja uz brīdi pabūt starp dzīvajiem un akmens putniem? Galvenokārt atziņu – brauc kur braukdams, ej, kurp iedams, ik uz soļa satiksi lieliskus cilvēkus, kuri ar savu prātu un rokām dara vienkārši brīnumus.

Valdis Birzīte