Viešu pilskalns- maz zināma vieta
Gaujas senleja un Turaidas pils katru gadu piesaista daudzu apmeklētāju uzmanību, taču turpat netālu, apmēram 2,5 km attālumā no Turaidas pils, pie Mellupes ietekas Gaujā atrodas Viešu pilskalns. Par to ir informēts retais tūrists, savukārt vietējie iedzīvotāji šo vietu raksturo ar atzinīgiem vārdiem, uzsvērdami, ka tā ir cilvēces neskarta vieta!
Agrāk uz pilskalnu vedis ceļš, taču pēdējos gados tas ir aizaudzis, tādēļ nākas iet pa brikšņiem. Pilskalnam var piekļūt arī no citas puses, ejot pa taku gar Gaujas senleju. Tiesa arī tā ir sliktā stāvoklī!
Augsto un stāvo senkrastu norobežo divas dziļas gravas- ziemeļpusē un pēc pārdesmit metriem dienvidos augsto līdzenumu nodala septiņus metrus dziļi grāvji. Vienā no tiem lejup tek strautiņš. Šajās gravās paveras lieli klints atsegumi. Atsegums dienvidos nodēvēts par „Viešu klinti”. Tālāk uz dienvidiem atrodas plakums jeb iegarena pilskalna mākslīgi izlīdzināta virsma, tās dienvidu daļā ir unikāla aka, kas ir neparasta, jo atrodas kalnā augsti virs upes līmeņa. Kādreiz šis pilskalns bija apdzīvots, taču īslaicīgi. To var secināt, jo, piemēram, plakums nav izlīdzināts līdz galam.
Spriežot pēc pilskalna nosaukuma, te valdījis lībiešu vecākais Vesiķis. Viņš bija Gaujas labā krasta Turaidas novada vecākais, kas 13. gadsimta sākumā pārņēma līvu karadraudzes vadīšanu no Kaupo. Par spīti savai vēsturiskai nozīmei Viešu pilskalns nav izpētīts, taču tas ir arheoloģisks Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Viešu pilskalns izceļas arī no vides viedokļa. Šeit pētnieki konstatējuši daudzveidīgu uz koku stumbriem augošo sūnu floru. Savukārt atpūtnieki novērtē lielisko ainavu - no šī senkrasta apkārt paveras panorāmas skats. Pilskalni Gaujas senlejas krastos savu tagadējo ietvaru ieguva pēdējā ledus laikmeta laikā – pirms 12-13 tūkstošiem gadu.
Viešu pilskalna tuvākā apkārtne ieguvusi uzmanību kā ar vietu, kurai piemīt ļoti liela enerģija. Šādās svētvietās sastopamas dīvainas koku formas- dubultgalotnes, kā arī kopā saauguši dažādu sugu koki. Aplūkojot kokus Mellupītes krastā, kādai no kļavām var ieraudzīt milzu koka kārpu.
Viešu pilskalns un Turaidas pils ir īpašas vietas Krimuldas novadā, kurš ir bagāts ar dabas skaistumu un daudzajiem vēstures notikumiem, kas šajā Latvijas reljefainajā nostūrī aizsākušies 11. gadsimtā ar lībiešu kultūras ienākšanu. Skatoties lejup uz Gauju, mūsdienās grūti apjaust – kādreiz Turaida bijusi galvenā osta Gaujas lejtecē. Bet apkārtnē apskatāma Krimuldas baznīca – viena no vecākajām mūra baznīcām Latvijā. Tā ir uzcelta 1205. gadā. Kopš tā laika baznīca vairākkārt tikusi atjaunota un ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Madara Valtere