ABI, KA GOVIS NELIDO!

Šo leģendāro teicienu neesmu atklājis es. Taču es tam pilnīgi piekrītu. Vēl jo vairāk, ja runa ir par Venēciju! Manuprāt, visiem, kam uzvārds saistīts ar baložiem, šajā pilsētā pienāktos atlaides visur un vienmēr. Līdzīgi Indijas svētajai govij, Venēcijā augstā godā tiek turēti baloži. Gluži tādi paši, kā Latvijā! Taču Latvijas metropoles baloži pārtiek no tā, ko liktenis devis. Venēcijā ik uz stūra putnu barības tirgotāji cenšas iemainīt kukurūzas graudus, rūpīgi iesaiņotā maisiņā, pret vienu Eiropas Savienības naudiņu. Gribētāju netrūkst un centrālajā Santa Marko laukumā putnu barotāju cik uziet.
Svētā Marka (Santa Marko) katedrālē ieeja ir bez maksas. Baznīca taču. Tomēr čaukstošo savienības naudu tūristam ir iespējas šķaidīt pa labi un kreisi. Gribat aplūkot svēto kaulus? Seši eiro un uz priekšu! Vēlaties aplūkot Santa Marko laukumu no katedrāles kupola augstumiem? Astoņi eiro. Drīkst jau arī fotografēt un filmēt, ja laicīgi iegādājaties šim nolūkam paredzētu biļeti – 20 EUR!

VEIKALS „PAREIZAJIEM” PUIŠIEM!

Nu jā. Pat tik romantiskā vietā kā Venēcija, bez „šopinga” neiztikt! Un kā gan tu cilvēks iztiksi, ja katrā šķērsielā veikali ar tik skanīgiem nosaukumiem, kādus mūsu zemē var redzēt tikai „krējuma” fotogrāfiju komentāros dzeltenajā presē. Somas, kurpes, svārki, žaketes... OK! Arī es nespēju palikt vienaldzīgs un eju veikalā. Veikalā, kurš domāts uzņēmējiem no visas pasaules. Nekādu konkrētu zīmolu – tikai kvalitāte un cena.
Pajautāju, vai vīri letes otrā pusē var man piedāvāt kaut ko, kas būtu normāls ikdienas darbam – žurnāla izdošanai. Nav problēmu. Tūlīt pat uzrodas samtaina žakete un gaiši brūnas bikses, krekls un kaklasaite. Kopējā cena tikai nieka trīs tūkstoši eiro. Mēģinu kaulēties, taču puiši ir pārsteigti – tu taču esi veikalā!
Lai cik tas nebūtu skumji, taču arī turpmāk es rūpēšos, lai jūsu e-pasta pastkastēs ik mēnesi būtu žurnāls, krietni vien pieticīgākā apģērbā...

KANĀLS, GONDOLA, ROMANTIKA

Būt Venēcijā un neizmest līkumu ar gondolu ir tas pats, kas Rīgā neapmeklēt kādu populāru ēdināšanas uzņēmumu. Vēl jo vairāk, ka smaidoši „gondolisti” uz katra tiltiņa aicināt aicina. Trīs maršruti – trīs cenas. Garākais (četrdesmit minūtes) simts eiro, vidējais (trīsdesmit minūtes) sešdesmit, savukārt īsais (divdesmit minūtes) tikai četrdesmit eiro. Standarta izcenojumi parastam tūristam. Taču pastāv iespēja vienoties par „individuālu” pieeju lietām un piedevām vēl sarunāt romantiski noskaņotu akordionistu, kurš par zināmu samaksu labprāt vizināsies kopā ar jums. Nevarētu teikt, ka šādu romantikas cienītāju būtu mazums...
Tomēr ar vienu lietu Venēcijā jārēķinās ikvienam tūristam. Gan viesnīcā, gan veikalā, bārā vai gondolu piestātnē. Pie teikšanas jūs tiksiet tikai tad, kad venēcietis būs beidzis savu sarunu ar draugu, bosu vai mīļoto sievieti. Tas var aizņemt pat desmit minūtes! Taču tad, kad beidzot esat nonācis uzmanības centrā, saņemsiet vislaipnāko un draudzīgāko apkalpošanu. Iespējams, ka tas pat ir labāk kā nīgrs skatiens, ja pārdevējai jūsu dēļ jābeidz telefona saruna...

Četras dienas paiet nemanāmi. Ceļa soma ar dažādiem suvenīriem, dažas uzberztas tulznas, aptuveni trīssimts digitāli kadri fotoaparātā un trīcoši lūpu kaktiņi. Tas ir ceļojuma komplekts ūdens taksometrā atgriežoties lidostā, lai jau pēc piecām stundām sēstos automobilī Rīgas lidostas stāvvietā un iekļautos kopējā plūsmā. Kaut kur tur palikuši vairāki miljoni tūristu. Kaut kur tur palikuši trīs simti piecdesmit tūkstoši labsirdīgu un jautru venēciešu. Kaut kur tur palikušas zeltā rotātas gondolas un lakotas sarkankoka motorlaivas.

Gints Gavers