Turpinot iepriekšējā rakstā iesākto virzienu, proti, apskatot Rīgas Centrāltirgus vēsturi, šoreiz piedāvājam ieskatu Latvijas iedzīvotājiem būtiskā, bet traģiskā vēstures apspektā- Rīgas ebreju geto muzeja pastāvēšanā. Šī gada septembrī Spīķeru kvartālā apmeklētājiem tapa pieejama geto muzeja sākuma versija. Muzejs ir unikāls ar to, ka šobrīd tas ir viens no retajiem Eiropā, kuru nav skārušas pārbūves radītās izmaiņas.

Muzeja ekspozīcija ir veltīta vairāk kā 70 tūkstošiem ebreju iedzīvotāju, kuri gāja bojā Holokausta laikā. Tāpat arī vairāk kā 20 tūkstoši Rietumeiropas ebreju tika deportēti uz Latviju. Topošā muzeja atrašanās vieta ir blakus bijušā geto robežām, tiesa gan, celtniecību ir plānots turpināt, lai varētu iekārtot arī konferenču zāli, kultūras un izglītības centru, kā arī citas muzeja vajadzībām paredzētās telpas. Pagaidām apmeklētājiem ir pieejamas āra ekspozīcijas ar fotogrāfijām un saistītajām laikmeta materiālajām liecībām, kā arī Rietumeiropas ebreju transportēšanai lietoto dzelzceļa vagonu fragmentus.

No citām Spīķeru teritorijām šī ir atdalīta ar dzeloņstieplēm, uzsverot kādreizējo koncentrācijas nometņu esošo atmosfēru un strikti nodalot no apkārtējās vides. Ebreju geto pastāvēja Rīgā, laikā no 1941. Līdz 1943. gadam. Ebreju faktisko vēsturi Latvijā var vērtēt 450 gadus ilgā periodā, kad tik nostiprinātas ebreju kustības kultūras vērtības, dibinātas ebreju skolas, kā arī uzturēti lūgšanu nami, rīkoti saieti un tikšanās.
Šobrīd no kādreizējām 210 ebreju mošejām ir palikušas vien 17. Paredzēts, ka muzejā varēs apskatīt arī šo sinagogu miniatūrus modeļus- projektu skices. Muzeja pārstāvji un pārvaldītāji ir Rīgas ebreju reliģiskā draudze „Šamir” un Rīgas Pilsētas dome.

Līdzīga rakstura piemiņas vieta ir atklāta arī Varšavā, šī gada maijā, ziņo mediji. Tas atklāts par godu Varšavas ebreju cīnītājiem, kuri 1943. Gadā sacēlās pret Vācijas varu. Varšavas geto kopumā tika turēti ap 450 tūkstošiem ebreju ieslodzīto, tomēr līdz 1943. Gadam vairāki tūkstoši gāja bojā bada vai slimību dēļ. Interesants ir fakts, ka šo sacelšanos ir vadījis kāds 19 gadus jauns vīrietis, Simčs Rotems-Ratajzers, vadot 40 cilvēkus lielu cīnītāju grupu. Šī ir bijusi lielākā ebreju sacelšanās Holokausta laikā, protestējot izsūtīšanai uz Treblinkas nāves nometni.

Latvijas teritorijā ir izbūvēts arī viens no lielākajiem fašisma režīma upuru memoriāliem Eiropā- Salaspils memoriālais ansamblis ar vārtu būvē iekārtotu muzeju. Laikā no 1941. Līdz 1944. gadam šajā vietā tika uzturēta koncentrācijas nometne, savukārt pats memoriāls tika atklāts 1967. gadā. Pēdējos gadus memoriālu apmeklē galvenokārt ārvalstu tūristi, ik gadu aptuveni 17 līdz 20 tūkstoši apmeklētāju.