Pēdējā finiša taisne no Ogres līdz Ķegumam, kuru daudzi pazīst kā pirmās Latvijas hidroelektrostacijas dzimteni. Uzreiz pēc pilsētas robežstaba pa kreisi pāri pārbrauktuvei (moto trases “Zelta zirgs” virzienā), tad uzreiz pa labi paralēli dzelzceļam – Ķeguma krusta kalns. Tas savu mājvietu atradis blakus Ķeguma pilsētas kapsētai. Vieta, kur vēl ne tik sen tika uzstādīts pirmais, nu jau centrālais krusts. To paveica kāda sieviete vārdā Inta Brokāne 1997. gada 20. jūnijā.Tagad tie jau skaitāmi daudzos simtos, vai pat tūkstošos. Katrs, kurš šeit ieradies, atstāj vismaz kaut ko līdzīgu krustam – no monētām smiltīs izliktu, no salmiem sapītu, no koka zariem darinātu. Informācijas stends ļauj uzzināt daudz interesanta gan par to, kā šī svētvieta radusies, gan par tās veidotājiem. Kopš pirmā krusta uzstādīšanas katru gadu 20. jūnijā šurp cilvēki dodas krusta gājienā. Savukārt tautas dziednieki šo vietu uzskata par mūsu senšu svētvietu.

Lai arī sākumā Brokānes kundzei nebija pat prātā izveidot krusta kalnu, bet vien vietu, kur Ķegumniekiem vasaras mēnešos doties lūgt Dievu (Ķegumā nav savas baznīcas). Paši pirmssākumi meklējami jau tad, kad Brokānes kundze vairrākkārt izteikusi vēlmi uzstādīt krustu Rīgas – Daugavpils šosejas malā. Diemžēl visas reizes viņa sanemusi atteikumu, kuru galvenais arguments – krusts ceļmalā novērsīs autobraucēju uzmanību. Tad arī tika saņemta atļauja uzstādīt krustu Ķegumu kapu austrumu pusē, kur tikko bija veikti izcirtumi, lai paplašinātu kapsētu. Drīz vien centrālajam krustam pievienojās vēl daži, ko atsaucīgi uztvēra arī parejie svētvietas apmeklētāji.

Krusta kalna pakājē no Daugavas dolomīta sakrauta simboliska ala, kurā nosacīti izveidota Kristus atdusas vieta. Tur pat arī vieta, kur iedegt svecīti un gremdēties pārdomās.
No Rīgas krusta kalns atrodas apmēram piecdesmit piecu kilometru attālumā. Lai dotos turp nebūt nav jābūt ticīgam vai pat kādas draudzes loceklim. Tā ir lieliska vieta, kurp doties kādā nedēļas nogalē, lai redzētu ko jaunu un gūtu manāmu emocionālo enerģijas lādiņu.

Pēc krusta kalna un pastaigas gar Ķeguma hidroelektrostacijas, kur turbīnas pārvērš Daugavas ūdeņus dzirkstošā putukrējumā, mājupceļā der apstāties ciemupē, kur ceļmalas krodziņā (braucot Rīgas virzienā – labajā pusē) var ieturēt lieliskas pusdienas par saprātīgu samaksu. Ja svaigais gaiss un pastaiga like nopietni aizdomāties par izsalkumu, tad nekas labāks nebūs par cūkas ribiņām – tik lielu un gardu porciju ne katru dienu gadās redzēt! Un kur nu vēl pagaršot…
Tā nu kārtējo reizi varam secināt, ka ar minimaliem tēriņiem varma sarikot sev un savai ģimenei jauku piedzīvojumu brīvā dienā!

Gints Gavers