Svētdiena, 24. Novembris, 2024
Velta, Velda
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

„Piedzīvojums Kurzemē” II. Par Kurzemi stāsti turpināsies!

sestdiena, 28. augusts (2010)   

Pateicoties radiostacijām Star FM, Latvijas Radio 2 (LR2) un radio „Life”, mūsu portāla rīkotais pasākums – tūrisma rallijs „Piedzīvojums Kurzemē” izskanēja visā Latvijā. Pieļauju, ka ne visi dzirdējuši radiostacijās veidotos konkursus par Kurzemi, rallija maršrutu un apskates objektiem, tādēļ piedāvāju nedaudz iepazīties ar mūsu informatīvā atbalstītāja - LR2 programmā izskanējušajiem jautājumiem. Jautājumus gatavojām mēs, taču LR2 sakām patiesu paldies par ieinteresētību, atraktivitāti un kopumā – lielisku darbu. Pieļaujams, ka daudzos Latvijas novados klausītāji par Kurzemi uzzināja arī ko jaunu, jo zvanītāju katru dienu gandrīz divu nedēļu garumā netrūka, taču uzvarētājs, protams, bija tikai viens, kurš no četriem atbilžu variantiem zināja vai veiksmīgi izvēlējās pareizo atbildi.

 

 


Viens no grūtākajiem jautājumiem, izrādījās, bija par Mērsraga pirātiem 9. augustā. Lūk, portāla piedāvātais un LR2 konkursā izspēlētais jautājums (katru jautājumu papildināja arī noderīga papildinformācija): „Tūrisma rallija ”Piedzīvojums Kurzemē” maršruts vedīs arī uz Mērsragu. Mērsragu apvij dažādas teikas un nostāsti, arī visai nežēlīgi. Agrāk Mērsrags dēvēts arī par Mārgrūbi (Mortgrubi – nāves bedre), jo tur dzīvojuši jūras pirāti, kas vilinājuši krastā kuģus un tos izlaupījuši. Kā vēstī viena no daudzajām leģendām, jūras pirāti piesējuši kādam dzīvniekam kaklā lukturi un laiduši to staigāt gar jūras krastu, tādā veidā mānot kuģus uz akmeņiem.

 

Jautājums: kādam dzīvniekam Mērsraga pirāti piesēja kaklā lukturi, lai mānītu krastā kuģus?” Atbilžu varianti: kazai, zirgam, govij, sunim. Jūs, kas piedalījāties rallijā un lasījāt leģendas, jau zināt, ka ar malduguni kaklā jūras krastā (apmēram tajā vietā, kur tagad Mērsraga bāka) naktīs laiski pastaigājās govs. Bet klausītājiem īstā atbilde (un ielūgumi uz tūrisma ralliju) tik viegli nedevās rokās.
 

 

Jautājums un papildinformācija 10. augustā: „Ķūļciemā atrodas viesu mājas „Apsīši”. Šajās mājās skatāms daudz kā interesanta, piemēram, putnu un savvaļas trušu dārzs, kas īpašu prieku varētu sagādāt bērniem. Bet „Apsīšos” ir arī kāda īpaša „viesnīca”, kas noteikti nesola pierasto viesnīcu komfortu, bet citas patīkamas un varbūt nedaudz piemirstas izjūtas gan. Jautājums: kā dēvē īpašo „viesnīcu” viesu mājā „Apsīši” Ķūļciemā? Atbilžu varianti: par bišu stropu viesnīcu; par svaiga gaisa viesnīcu; par ozolu viesnīcu; par trušu alu viesnīcu.” Protams, tagad jau visi zinām, ka tā ir „svaiga gaisa viesnīca” - jo „Apsīšos” ir īpaša nojume ar šīs vasaras Kurzemes pļavās pļautu smaržīgu sienu, kur var pārnakšņot, un tātad - svaigs gaiss garantēts!



Varbūt pārnakšņot „svaiga gaisa viesnīcā” netālu no Engures ezera vēl nav par vēlu? No savas puses – iesakām.
Protams, Kurzemes stāstus un maršrutus grūti iedomāties bez Kuldīgas. Savukārt Kuldīga – bez Hercoga Jēkaba.

 

 

Arī LR2 piedāvājām šādu konkursu 13. augustā: ”Vēsturiski raugoties, tūrisma rallija „Piedzīvojums Kurzemē” maršruts ved pa kādreizējo Kurzemes – Zemgales hercogisti, kura savu uzplaukumu piedzīvoja slavenā Hercoga Jēkaba laikā. Jautājums: cik gadus Hercogs Jēkabs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks? Atbilžu varianti: 30, 35, 40, 45.” Jā, jūs domājat pareizi: apaļus 40 gadus Kurzemes un Jēkaba vārdi bija nesaraujami saistīti. Hercogs Jēkabs Kurzemes – Zemgales hercogistē valdīja no 1642. līdz 1682. gadam. Tieši Hercoga Jēkaba laikā plaši attīstījās rūpniecība, tika iegūtas kolonijas un izveidotas pat trīs tiem laikiem nozīmīgas kuģu būvētavas: Liepājā, Venstpilī un Kuldīgā. Jā, arī Kuldīgā, jo 17. gadsimtā Venta bija kuģojama līdz pat Kuldīgai.



Iespējams, par Hercogu Jēkabu mūsu portālā būs īpašs stāsts un varbūt pat īpašs konkurss, jo šī gada oktobrī varēsim atzīmēt hercogistes slavenākā valdnieka apaļu gadskārtu. Un šādi svētki taču ir godam jāatzīmē un varbūt jāzina tiem, kurus interesē Latvijas vēsture un kuriem mīļa Latvijas zeme.
 

Komentārs par rakstu: „Piedzīvojums Kurzemē” II. Par Kurzemi stāsti turpināsies!

sintija
27.11.2014 17:58:11
stāsts par kurzemi likās interesants man patika:)
Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 
Rotaļas
Nav neviena sludinājuma.

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!