Nesen skatījos LNT ziņu sižetu par suņu uzbrukumiem cilvēkiem. Četrkājainie dzīvnieki sakož cilvēkus gan pludmalēs un uz ielas, gan sētās. Šajā sakarā mani pārsteidza un sakaitināja Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece, kura teica, ka cilvēki tādos gadījumos paši vainīgi, jo nerespektējot suņu klātbūtni. Viņa izmantoja salīdzinājumu, kurā atzīmēja, ka cilvēki ir piesardzīgi vietās, kur ir mašīnas, taču attiecībā uz suņiem viņi ir paviršāki.

Uzskatu, tā ir klaja demagoģija, jo to pašu salīdzinājumu ar automašīnām var paturpināt. Visi zina, ka automobilis var būt bīstams un pat nāvējošs, tādēļ ieviesta stingra kārtība, kā lietot šādus braucamrīkus. Proti, lai varētu piedalīties satiksmē, ir jānokārto vadītāja tiesības, mašīnai jāiziet tehniskā apskate, un par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nevērīgie vadītāji var saņemt samērā bargu sodu. Šo pašu kārtību tādā gadījumā varētu ieviest arī attiecībā uz suņu īpašniekiem.

Pirmkārt, lai iegādātos suni un turētu to mājās, gluži kā tiem, kas grasās braukt ar auto, ir jāiziet apmācības kurss. Tas nepieciešams, lai dzīvnieka īpašnieks zinātu, kā pareizi audzināt savu četrkājaino mīluli, kā viņu pareizi barot, kā atpazīt suņa iespējamo agresiju uz ielas vai parkā. Apmācības palīdzētu izvairīties no negadījumiem, jo arī suņi taču var kalpot par nāvējošu ieroci un potenciāli apdraud apkārtējos. Šādas kārtības ieguvēji būtu visi- gan nejauši garāmgājēji, kuri šobrīd nejaušības pēc var ciest no suņu uzbrukumiem, gan suņu īpašnieki, gan arī paši dzīvnieki, kuru īpašnieki kaut ko vairāk saprastu no suņu audzināšanas.

Otrkārt, par kārtības neievērošanu, uzpurņa nelietošanu, nevešanu saitē, izkārnījumu nesavākšanu un citu noteikumu neievērošanu, būtu piemērojams stingrāks un reāls sods līdz pat papildus suņa saimnieka tiesību atņemšanai. Atsavinātos suņu varētu turēt patversmēs vai iemidzināt.
 

Ja būtu ieviesta šāda dzīvnieku turēšanas kārtība un apsekošana, tad Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidentes salīdzinājums būtu korekts. Jebkurā gadījumā suņu turēšana nav savienojama ar saimnieku bezrūpīgu attieksmi, un speciālistu absurdās atrunas un nevēlēšanās neko pasākt nav saprotama. Ne jau garāmgājējiem būtu jābūt atbildīgiem par to, ka suņu īpašnieki nevīžo, piemēram, savu suni vest pastaigā siksniņā. Un nevar prasīt no garāmgājēja, lai viņš atpazītu suņu agresijas iedīgļus un uzvedās pareizi šo dzīvnieku klātbūtnē. Tādas lietas jāpārzina un jākontrolē suņu īpašniekiem, kuriem tad acīmredzot jābūt gana izglītotiem šajos jautājumos.

Madara Valtere