Kur gan vēl pavasarī vienkopus satikt tik daudzus priecīgus, smaidīgus cilvēkus kā stādu gadatirgū? Ja vien ir kaut mazākā iespēja, katram taču gribas kaut ko stādīt un sēt, lai visu vasaru var priecāties, kā aug, zied un briest. Gadatirgi Nacionālajā botāniskajā dārzā (NBD) Salaspilī allaž ir kupli apmeklēti un izņēmums nebija arī šī sestdiena, 17. aprīlis.

Jāteic gan, ka ieejas maksa šķita drusciņ par augstu – lats piecdesmit, jo lielākoties ģimenes vēlas stādus pirkt kopā un kopā tad arī salasās vairāki lati. Bet, kā teica viens no apmeklētājiem – vismaz reizi gadā botāniskais dārzs un Svilāns (NBD direktors) ir jāatbalsta, jo viņiem neklājas viegli. Tāpēc arī, iespējams, cilvēki nekurnēdami pirka biļetes un apņēmības pilni devās iegūt kāroto.

 
Kas tad visvairāk saistīja apmeklētāju uzmanību? Visam plašajam klāstam izsekot grūti, bet noteikti uzmanību piesaistīja slavenās Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas produkcija. Visas ābeļu, plūmju un bumbieru šķirnes uzskaitīt nemaz nav iespējams, vien piezīmēju – no ābelēm visvairāk pērk „Auksis” – ziemas āboli, augļi dzeltensarkani ar teicamu kvalitāti. No bumbierēm – slavenais „Suvenīrs” ar tik sulīgiem un lieliem bumbieriem, ka šķiet pat neticami – arī tepat Latvijā ko tādu var izaudzēt. No plūmēm vairākkārt taujāja pēc mums pazīstamās dzeltenās olu plūmes – kāpēc gan ne, ja šķirne zināma, pārbaudīta un ļoti, ļoti garšīga. It kā jau piedomājam, ka laiks, līdz kociņš sāks ražot, būs pailgs, taču, šķiet, īsti vietā dzirdēju kāda vecāka kunga teikto: „Es jau vairs to neredzēšu, bet paliks mazbērniem”.
 

Vēl no Pūres krājumiem ļoti interesēja aprikozes. Jā, tieši aprikozes. Zinātāji teic – tie ir maldi, ka Latvijas apstākļi aprikozēm par smagu: augļu esot kā spaļu. Bet cits pircējs gluži satraukti vaicāja – vai lazdas jums ir? Ir Pūrei lazdas, ir, un vēlīgā pārdevēja laipni paskaidroja, ka stādot nav īpašu augsnes problēmu: jāatnes no meža vien spainītis tās zemes, kurā lazdas jau aug savā vaļā. Rieksti būs garantēti.
Pašai interesēja gladiolu sīpoli. Pārdevēju daudz, bet izvēlējos nopirkt no jauka pāra, kuru dārzs un gladiolu stādījumi ir Allažu pusē.
 

Tiešām gribējās ticēt, ka arī manā dārzā izaugs tik krāšņi ziedi, kādi redzami uz attēliem. Vismaz paši audzētāji apgalvoja – bildes ir patiesas un pašu fotografētas. Atliek vien gaidīt ziedēšanas laiku un priecāties, atceroties jauko pavasara gadatirgus dienu botāniskajā dārzā.
Cilvēki patiesi priecājās un no katra maisiņa un groziņa spraucās laukā stādi, stādi, stādi. Vēl divi pavasara - vasaras stādu gadatirgi Salaspilī būs: 15. maijā un 19. jūnijā, tā kā visi var paspēt, var apskatīt un nopirkt un, saprotams, iestādīt. Vien tā mazliet skumīgāk kļuva, izejot pa vārtiem un vērojam policistus, kuri katrai uz ielas atstātajai automašīnai pie stikla sparīgi atstāja soda kvītis par stāvēšanu neatļautā vietā. Jā, kaut kā nav līdz galam izdomāts par apmeklētāju ērtībām, jo ar lielo cilvēku skaitu taču jārēķinās un visām mašīnām dārza teritorijā vienkārši nav vietas. Bet varbūt maijā jau būs viss kārtībā.