Daudzi cilvēki Jauno gadu sāk ar visdāžādākajiem solījumiem. Vieni solās atmest pīpēšanu, citi vairāk laika pavadīt ar tuviem cilvēkiem, mēdz solīt vairāk smaidīt, cītīgāk mācīties un atmest vēl kādus kaitīgus ieradumus. Jaunais gads dod vairāk motivācijas un iespēju līdz ar Jauno gadu sākt jaunu dzīvi. Es jau labu laiku iepriekš nolēmu, ka līdz ar Jauno gadu sākt vairāk sportot. Tā ka, laimīgi slinkojot, gaidīju pienākam Jauno gadu. Agrā 31. decembra rītā negaidīti ciemos atbrauca lielais brālis, kurš zināja, par manu apņemšanos. Teica, lai taisos, jo brauksim spert pirmo soli tuvāk manam sportiskam sapnim. Nesapratu, par ko iet runa, tāpēc sāku izjautāšanu. Izrādījās, ka brālis nolēma piedalīties Vecgada skrējienā un zinot manu solījumu pašai sev, izdomāja ņemt mani līdz. Lieliska iespēja sākt īstenot savu apņemšanos nevis no Jaunā gada, bet jau Vecgada pēdējā dienā. Tā, ka no paša rīta jau devāmies uz Ventspili. Sniegotais ceļš, sals un labs noskaņojums padarīja ceļu no Rīgas uz Ventspili krietni īsāku. Veicām pāris pieturas pa ceļam, lai saprastu cik gan smuka ir mūsu sniegotā Latvija.

Mūsu ziema 

Vēl pirms vienpadsmitiem jau bijām ieradušies vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām- Ventspili. Pēc vieglām brokastīm devāmies reģistrēties skrējienam. Reģistrācija notika olimpiskā centra "Ventspils" basketbola hallē, un jāsaka, ka negaidīju, ka būs tik daudz entuziastu, kuri vēlēsies piedalīties šādā skrējienā. Skrējiens pulcēja gan sievietes, gan vīriešus, gan lielos, gan mazos. Vieni bija gatavi skriešanai, citi ieradās, lai atbalstītu sev mīļus cilvēkus.

Pietam skrējēji un līdzjutēji bija no visdažādākajām Latvijas pilsētām. Pierakstīties varēja gan uz distanci ar laika kontroli, gan uz tādu, kur galvenais ir skrējiena baudīšana, nevis savu skriešanas prasmju pārbaudīšana. Pierakstījāmies uz gana garo distanci, bet bez laika kontroles, tā lai varētu lēnām streipuļot līdz finišam, gadījumā, ja spēki galīgi izsīks. Ierodoties olimpiskajā centrā saņēmām nelielu informāciju par Vecgada skrējiena vēsturi, saņēmām dalībnieku kartes, tā teikt, lai nenomaldītos no īstā ceļa. Skrējiena starts tika dots plkst.12 olimpiskā centra stadionā. Un visi draudzīgi uzsāka jautro skrējienu.

Godīgi sakot brālim līdzi neturēju un nenoskrēju visu plānoto distanci, bet par to jau neviens nebāra. Pēc ilgā skrējiena karstā tēja garšoja divtik labi. Un ar lielāko prieku apzinājos, ka savu lielo Jaungada solījumu esmu spējusi īstenot, pietam vēl pirms Jaunā gada. Ja tā padomā, gan jau, ka es neesmu vienīgā, kas Jauno gadu vēlējās sākt ar šādu apņemšanos. Jāsaka, ka doma par šādiem skrējieniem mani ļoti ieinteresēja. Nedaudz papētot uzzināju, ka šādi ikgadēji skrējieni notiek ne tikai Ventspilī, bet arī Daugavpils var lepoties ar šādu tradīciju, tiesa gan jau ar Jaungada skrējienu. Piemēram, šogad arī 31. Decembra skrējiens Daugavpilī ieinteresēja pietiekoši daudz cilvēkus, pietam skrējēji saņēma simboliskas balvas par piedalīšanos skrējienu. Tā kā jāsaka, ka mūsu valstī ir daudz iespēju sākt Jauno gadu aktīvi un veselīgi.