Tev nebūs zagt “Šausmas, iedomājies, vakar deviņstāvu mājā notikusi kārtējā zādzība, vairs nezinu, ko teikt, jo dzīvoklim bijuši pat divi “aizsargvaļņi”, un kaimiņi inerces pēc aizslēguši uz nakti tikai “pēdējās” durvis... Tad nu nakts tumsiņā manīgie zaglēni atknibinājuši ārdurvju slēdzeni, vienkārši atvēruši otras neaizslēgtās durvis un paņēmuši visas gaitenī atstātās somiņas, kurās, kā pati jau nojaut, iemītnieki glabājuši savus makus. Laikam jāmaina “privička”, jo gaitenī vairs neko nevar atstāt,” pusdienlaikā kolēģe nu nekādi nespēja nomierināties. “Un tie jau tikai tādi ziediņi. Tagad arī balkona durvis jāsargā, īpaši siltajās dienās, kad tā vien “prasās” pēc svaigāka gaisa malka.

Man pašai vasarā savā dzīvoklī pārlija aukstu sviedru duša – lai arī dzīvoju ceturtajā stāvā, mums tur paralēli balkoniem uzstādīts kaut kas līdzīgs ugunsdzēsēju trepēm. Vari iedomāties, kā jutos, kad gaišākajā vasaras naktī balkona durvīs ieraudzīju tādu... Nu tāāādu būdīga vīrieša stāvu! Toreiz pateicos liktenim, ka iepriekšējā vakarā bija atbraucis paprāvs pulciņš Latgales radu...” Laikam jau tagad tādas sarunas var dzirdēt arvien biežāk. Dievs nedod, ja agrā rīta stundā kājām čāposi kājām no kādas centra ballītes – zagļi tagad mums ir ar izlūku un detektīvu kvalifikāciju, pat nemanīsi, kā cilvēks, kas tev iepriekš sekojis (un tev šķitis, ka viltīgi esi apmetusi cilpu, lai no viņa aizlavītos), absolūti negaidīti jau pēc pāris šaurajām Arkādijas parka ieliņām nostāsies tavā priekšā un, nemaz tevī neklausoties, manīgi izraus tavu somu.

Un labāk jau ir nepretoties, citādi dabūsi sitienu pakauša daļā vai kādu dedzinošu šķidrumu savā skaistajā sejiņā. Nu traki laiki pienākuši! Starp citu, arī mūsu “drošsirdīgie” policisti šādos uzbrukuma brīžos iesaka padoties uzreiz. Laikam jau atceroties uzbrukumu kādam savam amata brālim, kuram gaišā dienas laikā laupīšanas nolūkos draudēts ar nazi. Tagad to dara arī pašā darbadienas vidū, ļaužu pārpilnās vietās. Ziņās vēsta, ka katru nedēļu Rīgā notiekot ap 19 zādzību. Pat pazīstamas modes mākslinieces veikaliņā zagļi pamanījušies aiznest trīs modīgas lietiņas. Un vēl... Dažkārt der atcerēties, ko agrā bērnībā atgādināja vecāki un no kā jūs noteikti tagad sargājat savus mazos... Nu nevajag atvērt durvis svešiem onkulīšiem vai tantītēm, vienkārši NE-VA-JAG!

Citādi, izdzirdot kādu kārtējo sirdi plosošo stāstu (rēķinieties, ka svešie noteikti būs “uzzinājuši” ko traģisku par jūsu tuviniekiem), sakreņķēsieties un... atdosiet pēdējo santīmu. Turklāt krāpnieki tagad var darboties visos iespējamos aizsegos, kaut vai piedāvājot interneta pakalpojumus. Pati nesen, tikai intuīcijas vadīta, izglābos no kārtējā “labvēļa”.

Sandra Krauze