Slavenākās no dabiskajām norisēm.

Čurāšana pie dažādām sabiedriski nozīmīgām vietām ir teju vai nepieciešamība. Pašvaldību, Ceļu un Valsts policijas ir apvienojušas savus spēkus, lai šos nodarījumus apkarotu pašā saknē. Nacionālo simbolu apgānītāji ir vieni no visbargāk administratīvi sodītajiem, un vairumā gadījumu šāds sods tiek piešķirts gluži kā nacionālā varoņa tituls nezinošajiem vai zināt negribošajiem svešzemju kultūru pārstāvjiem. Sīkais huligānisms, kā tiek dēvēta atsaukšanas dabas balsij, visaktīvāk savu raksturu parādījis pie Brīvības pieminekļa, kas jau ir kļuvusi par mūsdienu folkloras apspriedes objektu, ja ne gluži dainās, tad anekdotēs un ciniskos stāstījumos gan. Piemēram, apspriežot Tele2 meteorīta akciju, daudzkārt izskanējis viedoklis, ka šo pašu efektu un troksni uzņēmums būtu varējis panākt ar lētākām metodēm, piemēram, Tele2 šefam pačurājot pie Brīvības pieminekļa.

Būtu laiks padomāt par šādām zīmēm

Pēdējais gadījums, kas gozējies slavas saulītē, ir čurājošais zviedrs uz Rātsnama kāpnēm. Pieklājīgā vecuma kungs bijis ne vien krietnā alkohola skurbulī, bet arī pēc tam negrasījās iesaistīties apkaunojošajā tiesāšanas procesā, kā rezultātā ticis piespriests 70 LVL naudas sods, tā teikt krīzes cenas arī dabas balss saucienam.

Čurāšanas Rātslaukumā ir vēl lētāks prieks, jo kādam Norvēģijas pilsonim izmaksājusi vien 20 LVL. Jāsaka, ka izskanējusi arī informācija, ka Latvijā ciemojošies britu tūristi tāpat vien nečurājot – tiekot pat slēgtas derības, kas esot visai ienesīgs peļņas avots pat tad, ja ņemam vērā, ka šī savdabīgā izprieca var izmaksāt līdz pat 200 latu lielam naudas sodam vai vairākām diennaktīm valsts maizē un policijas darbinieku nosodošajiem skatieniem. Acīm redzot šī ekskluzīvā izklaide ir tā vērta.

Un līdz ar to šī Rietumeiropas tendence savas popularitātes atskaņas radījusi arī vietējo iedzīvotāju vidū, jo piedzīvojumu meklētāju skaits ar vien palielinās augošā progresijā. Tomēr jāatzīst, ka briti nebūt nav tie izcilākie sugas pārstāvji, kas izceļas ar vairākumu, jo, piemēram, pirmā sieviete – čurātāja arī bijusi no Norvēģijas, kas par Latvijas brīvības simbola apgānīšanu dabūjusi 200 LVL bargu sodu, bet salīdzināšanai varam minēt, ka pašā Norvēģijā čurāšana uz ielas „sedzama” ar aptuveni 160 latiem. Šāds pats sods (200 LVL) ticis arī kādam nerātni noskaņotam itālim. Bet par visbargāko sodu dēvējams īra plikā dibena demonstrējums, kas novērtējams ne vairāk un ne mazāk kā 1600 latu vērts.

Svarīgākais aspekts esot ne vien soda apmērs, bet gan neizbēgšanas fakts, kas, mūsuprāt, ir kas radniecīgs nezūdāmības likumam… „To pee or not to pee”…