Ir daudz iemeslu par ko ir vērts mīlēt Latviju, neskatoties nedz uz krīzi, nedz uz brīžiem nesaprotamiem valdības lēmumiem un noziedzības līmeni. Ja tā padomā, pie mums ir tik daudz skaistuma un brīvības, kas spēj likt aizmirst katru nedienu. Latviju ir vērts mīlēt kaut vai par to, ka, lai izbaudītu dabas skaistumu, mums nav jābrauc nekur citur, viss ir pie mums! Jā, pie mums nav diži lielo kalnu, nav tuksnešu vai arī okeānu, bet tas viss nav vajadzīgs. Ja paskatās apkārt, ko mēs redzam?

Mēs redzam Baltijas jūru, jūra, kas latviešiem daudzu gadu garumā dāvā saules akmeņus- dzintarus. Tie sevī glabā saules siltumu un vēsturi. Baltijas jūra, kas mēdz arī būt nežēlīga, tai pašā brīdī ir Latvijas simbols un iztikas devējs. Tās tuvumā atrodas mūsu Liepāja, pilsēta, kurā piedzimst vējš. Pilsēta, kurā atrodas piemineklis visiem bojā gājušajiem jūrniekiem. Liepājā joprojām darbojas Latvijas pirmā rokkafejnīca. Un, protams, nevar nepieminēt mums tik dārgo Latvijas ziemeļu molu.

Liepāja 

Mīlu Latviju par Siguldu, par Gūtmaņa alu, Kraukļu aizu, par Velna alu un Pēteralu. Un kā var palikt vienaldzīgam pret vietu, kurā ir Baudu ūdenskritums un Raganu katls? Vieta, kura rudenī pārtop par īstu paradīzi zemes virsū, kurai nestāv blakus nedz Parīze, nedz Tokija. Vai mūsu Latgalei nepiemīt tas burvīgais vienkāršības un viesmīlības šarms? Aglonas bazilika, Aglonas svētavots, Velnezers, Daugavas loki, Bebra gudrības taka un Stiglovas grava. Ja ar to nepietiek, lai pārliecinātu, ka Latvija ir pati skaistākā, tad jāpiemin Andrupenes purva taku, Ežezeru, Sauleskalnu, šokolādes kalnu un Naudaskalnu, un visas šaubas izgaist. Bet galvenā ir Rīga, kas sniedz visiem pirmo iespaidu par Latviju, un šeit nevajag pieminēt negatīvo, jo visu negatīvo radam mēs paši, nevis mūsu Latvija. Rīga bija un paliek slavena ar Brīvības pieminekli, Kanālmalu, Latvijas Nacionālo operu, Bastejkalnu, Laimas pulksteni un Vērmanes dārzu. Rīga ir apburoša ar savu arhitektūru, neskatoties nedz un grūtajiem laikiem, nedz uz pelēkiem laika apstākļiem.

Rīga 

Nevar nemīlēt mūsu nacionālos parkus, kuros tiek saglabāta Latvijas daba un dzīvnieki.Slīteres nacionālais parks, Rāznas nacionālais parks, Ķemeru nacionālais parks un Gaujas nacionālais parks, katrs no tiem ir ar savu satāstu un savu dvēseli.

Daba 

Katrs Latvijas akmentiņš glabā mūsu vēsturi, sapņus un noslēpumus. Latvija ir viena apburoša valsts, brīžiem tikai liekās, ka tūristi to apzinās labāk, nekā mēs paši. Un tomēr ir brīži, kad mēs visi esam vienoti, ne velti mūs sauc par tautu, kura dzied. Mūs vieno svētki un dziesmas: „Pilsēta kurā piedzimst vējš”, „Tikai tā”, „Mana dziesma”, „Saule, Pērkons, Daugava”, „Welcome to my country” un daudzas, daudzas citas. Beigu beigās mīlu Latviju arī par katru leģendu, katru nostāstu, kas mūsu zemi padara vēl interesantāku un noslēpumaināku. Bet katram jau ir savi iemesli, par ko mīlēt Latviju, tie bija manējie.

Marina L.