Plāns bija apskatīt Sēlijas pusi un tās ievērojamākās vietas. 7.30 Tiekamies pie Latviešu Sarkano strēlnieku pieminekļa. Firmas Skaisto Skatu aģentūras pārstāve Inta izvieto mūs autobusā. Viena kundze neapmierināta. Vakar gribējusi vēl pieteikt ceļotājus, bet nav bijis vairs brīvu vietu.

Žēl, autobuss nav bezizmēra. Dodamies ceļā.

9.00 Klintaines pagastā pirms Pļaviņām apstājamies maizes ceptuvē Liepkalni. Kā nekā jau 1,5 stundas ceļā un jāuzpildās, brokastu laiks. Kafejnīcā kafija, salāti, saldie, bet mums jau apetīte laba un blakus veikalā bulkas, kūkas, maize tiek pirktas pilni tīkliņi, jo īsti raudzēta maizīte smaržo dievīgi un rokas vienkārši ņem un ņem.

Es atrodu īstus rudzu miltus, tad arī miltu paka pārceļo manā somā. Nu tik senās receptes jāceļ gaismā, kamēr cepējas vēl šai Saulē. Viņas būs priecīgas, ka zināšanas atstās šai pusē.

10.30 Krustpils. Kāpēc Krusta pils? Nu 3 varianti: krustceļos stāv, krusts bijis torņa sienā vai krusta veidā celta. Kurš variants pareizais? Jēkabpils. Kāpēc Jēkabpils? Herogs Jēkabs dibinājis. Liķiera rūpnieka Alfrēda Kena parks, Hikšteina parks, Sēļu sēta, mākslas galerija MANS`S, mākslas salons pie Sīpolnieka, pilsētas dibināšanas piemiņas akmens. nobraucam gar liliju audzētāja Viktora Orehova mājām. Jēkabpilieši ierosinājuši pēc iespējas vairāk apstādījumos, māju logos un privātmājās izmantot lilijas, lai Jēkabpils kļūtu Liliju galvaspilsēta. Tas izsauc rīdzinieku dzīvu atsaucību un autobusu pāršalc atbalsta balsis.

Ēdām pie Gata Teicāna Gaļas namā. Maizītes, kūciņas, gaļiņas – ceļojumam tak daudz spēka vajag. Un viss tik garšīgs. Īpaši saldie no dabīgām ogām un nedabīgi mazām cenām, salīdzinot ar Rīgu. Liels biezpiena saldais ar blendētām ogām Ls 0,55.

Jēkabpilī ir 7 tradicionālo konfesiju 10 dievnami un lūgšanu nami. Viena no interesantākajām vietām ir pareizticīgo vīriešu klosteris un Sv.Gara pareizticīgo baznīca, kurā atrodas ikona Jakobštatskaja – ikona Brīnumdarītāja. Dodoties uz baznīcu sievietēm jāpadomā par apģērbu, jo tradīcijas paredz, ka sievietes staigā svārkos un galvu sedz lakats. Tie nav aizspriedumi – tās ir tradīcijas.

Arī sajūtas tā speciāli gatavojoties ir labas. Dievnamā var aizdegt svecītes un ar labām domām aizdegt, lai klusa lūgšana un gaisma dodas pretī debesīm. Vakar klosteri apmeklējis Krievijas vēstnieks Višņakovs, šodien mēs. Visi atzīst, ka pilsēta pārsteidz ar savu tīrību. Daudzi atzīst, ka negribas Rīgā atgriezties, jo visur netīrība.

15.00 Zasa. Ceriņi, tilti, gliemeži, bebru darbnīca. Barona Zasa kapenes izputinātas. Padomju laikā barons ticis iesēdināts motocikla kulbā un vadāts apkārt pa Zasu. Nu viņš radis mieru kapos pie baznīcas. Mēs visi viena Dieva bērni un pie baznīcas blakus dus 1.Pasaules kara karavīri krievi un vācieši. Dus blakus plecu pie pleca un strīdu nav. Tikai mūžīgs miers zem kapu smilgām.

18.00 Nereta, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs „Riekstiņi”. Gide Ikze Līduma speciāli aicināta vakarā uzņemt grupu, jo mēs tālu ceļu mērojuši, lai pabūtu mazā Janča bērnības zemē. Un mums patīk lauku sēta bērzu ieskauta. Un klusā sēta ar kaķi un suni. Kā jau laukos. Daži uzsāk kaujas ar odiem, bet es nebrīnos, lauki tak. Un mums svaigas, sulīgas, sarkanas asinis. Nu kā lai viņas noturas nepaēdušas. Viņas – odu meitenes. Puiši saka, ka nekožot.

19.45 Valle, Briedīša muzejs. Teātra gaisotne, mīlestības un vilšanās. Mūzas iedvesmai un bohēma. Beigās vēl aukstiem ziemas vakariem nopērkam vietējo amatnieku darinājumus.

22.10 Rīga. Nogurums un reizē apmierinājums. Labi, ka priekšā svētdiena. Atgulēšos un…atkal ceļā. Latvija tik liela! Ceļoju katru mēnesi un vēl ne puse nav redzēta.

Ieguvumi: Šopings: tikai mākslas un tautas daiļamata meistaru darinājumi. Maize – īsta raudzēta, smaržīga, svaiga, mīksta, nu pati pilnība. MANS`Ā arī smaržas, tās spējot ielikt cilvēka aurā tās krāsas, kuru cilvēkam trūkst. Salonā Pie Sīpolnieka Marutas darinātās vīriešu kaklasaites no īsta zīda un apgleznotas. Katra individuāla. Dāvana, kas būtu piemērota katram vīrietim.