Viens traks ceļojums uz Milānu un atpakaļ nākošajā dienā, atkal ir noticis.30.10-31.10

Viss sākās ar ryanair, lēto biļešu piedāvājumu, kā rezultātā, netīšām arī tika noprktas divas biļetes uz Bergamo un atpakaļ, kopā iztērējot 52Ls par katru aviobiļeti, lielā steigā piektdienas vakarā tiekam līdz Rīgas lidostai, un staigājot Tax free zonā, nolemjam iegādāties drosmei ko stiprāku, tālāk jau viss iet kā pa sviestu, lidmašīna līdz pēdējai vietai pilna, daudzi vēl iegrimuši savās sarunās tomēr mēs divatā ar biedru meklējam jautrību, un īsi pēc lidmašīnas pacelšanās sākam zondēt lidmašīnas pasažieru kontingentu, kamēr atduramies uz latviešu studentēm kuras arī ir izdomājušas, ka var aizlaist līdz Milānai.

Taisni vai jābrīnās, no kurienes studentēm nauda. Lēnā garā mēs jau esam pievērsuši stjuaršu uzmanību, bet viss ir OK, un jau pēc divām stundām, lidmašīna nolaižās Bergamo lidostā, fiksi skrienam uz autobusu, kurš ved līdz pilsētai, kura atrodas kādi 5 km no lidostas, bet izrādās, ka biļetes jāpērk automātos, to nu bij jāatceras, jo arī ar vilcieniem ir tāda pati shēma. Iebrucam lēnā garā Bergamo pilsētā, kas man nez kāpēc šķita pēc iebraukšanas Tallinā, pilsēta izveidojusies uz kalna, tāpēc sadalīta divās daļās Citta Bassa (Lejas pilsēta) un Citta Alta(Augšas pilsēta), lai arī Bergamo nav mūsu mērķis, tomēr pirmie iespaidi ir OK.

Nokļuvuši centrā meklējam vilcienu uz Milānu, kas arī mums par prieku pēc 40 minūtēm dodas uz Milānu. Pēc apmēram stundas esam jau Milānas centrālajā stacijā un mēģinam noorientēties, kas kur un ko ir jāatrod. Tiekam līdz Burger Kingam paēst, un kaļam mūsu kultūras – izklaides programmu, āri vien noskaidrojam, ka Milānā ir divi vadošie naktsklubi SHU un Hollywood, viens par otru labāks tikai teorētiski, lai arī naktsdzīve Milānā sākas ļoti agri, tā ir ļoti intensīva un cilvēku ir ļoti daudz, izlemjam, ka dosimies uz to kurš ir ekskluzīvāks, jo esam krīzes nomocīti letiņi, takši gan Milānā ir ļoti dārgi tāpēc laikam ir izdevīgāk pat noīrēt mašīnu.

Piebraucot pie naktskluba, saprotam, ka kļūdījušies neesam un maza , bet tomēr rinda ir manāma pie kluba ieejas, tas man atgādināja mūsu pašu kluba „Piens” face control. Neko nesapratu ko viņš man paprasīja es tikai pateicu : Viss ir kārtībā, un mēs nokļuvām ekskluzīvākajā Milānas naktsklubā, cenas klubā bij OK, tas pats mūsu Rīgas klubu, kā Esential vai Traffic cenu līmenis, un vērojot, kā vietējie itālieši tur mēģina kantēt blondīnes it ševišķi, es sapratu, ka mums vēl daudz kas ir jāmācās, vai tieši otrādāk, viņiem būtu jāmācas no mums, komplimentu jūras, uzbāzšanās, pieskaršanās, tāda vidējā statistiskā Latvijas lauku Milda, par šādiem piegājieniem sen jau būtu uzšāvusi, bet tikai ne te, te tomēr skaitoties „zelta publika” teorētiksi Larocca, vai Esential publika, tā nu mēs līdz pat apmēram septiņiem rītā izbaudījām Itālijas nakts dzīvi.

No paša rīta lēnā garā noskaidrojoties apziņai,dzerot cappuccino, sākam domāt, ko un kur mums apskatīt, vieni saka jābrauc uz Monzas trasi, otri, ka uz ezeru, vai uz Alpiem, bet nu ne jau vienā dienā to visu var apskatīt. Skaidrs ir viens jāapskata Santa Maria delle Grazie baznīca, kuras sienas gleznojums ir slavenāks par pašu baznīcu, un tas ir Leonardo da Vinči „Pēdējais vakarēdiens”. Dārgākā viesnīca Milānā ir Hotel de Milan, to pierakstiet, jo pārējās viesnīcas ir vismaz uz pusi lētākas.

Sevišķs stāsts ir par Galleria Vittorio Emanuele II lielveikalu un quadrilleto della Moda Milānas rajonu, te sākas īstā Milānas seja, visu vadošo dizaineru pēdējo kolekciju apģērbi, aksesuāri un vēl visādas lietas, kas atšķirībā no Rīgā nopērkamajām pagājušo gadu kolekcijām ar nenormāli uzskrūvētajām cenām, šeit atrodamas ir lietas tikai no pēdējās un svaigākās kolekcijas, jo Milāna skaitās Eiropas modes centrs. Var arī pasūtīt sev uzvalku pie dizaineru šuvējiem , viņi uzvalku sašuj 2 dienu laikā, un visaugstākajā kvalitātē, uzvalka iekšpusē skroderis uz speciāla auduma gabaliņa, kas parasti ir noslēpts kabatas iekšpusē, ieraksta, gan savas koordinātes, gan arī uzliek specially ordered Armani, Versace vai citu zīmolu(atkarībā kuru dizaneri tas pārstāv), kas nav nekāds viltojums, bet kvalitātes visaugstākais apliecinājums. Sevišķi rekomendēju Caraceni uzvalkus pēc pasūtījuma (ap 4100USD) un Armani Black Label (2200USD).

Latvijā šādu uzvalku cena būs vismaz 2-3 reizes augstāka. Nu bet ne jau par šopingu ir šis stāsts, tātad, ko mums vēl ir vērts apskatīt, starp citu pavisam netālu atrodas Alpu kalni un izslavētie Itālijas Dolomīti. Teātra La Scala ēka tā ir Eiropā visatpazīstamāka operas celtne. Galleria Vittorio Emanuele II – uz ziemeļiem no Piazza del Duomo izvietota milzīga latīņu krusta veidolā pasāža ar augstu tērauda un stikla velvi. Un Torino bullis, kur parasti pulcējas daudz tūristu kuri nez kāpēc cenšas uzkāpt uz tā dzimumlocekļa, kas nozīmējot laimi (to laikam itāļi paši izdomāja) Nu un lielais Milānas parks Parco Sempione.

Tas arī lielos vilcienos viss ko izdevās apskatīt un bija jādodas atpakaļ uz lidostu, lai jau plkst 17.00 dotos atpakaļ uz Rīgu. Secinājumi: Uz Milānu dodoties paredziet pilsētas un tās apkārtnes apskatei vismaz divas dienas. Takši ir laikam visdārgakie visā Itālijā un Eiropā, jo maksa ir vienāda ar apmēram 1,5Eiro par kilometru, kamēr līdz lidostai var nokļūt par 5,5 – 6 Eiro ja izmanto sabiedrisko transportu. Itālijā ir arī ļoti daudz kabatzagļu. Tāpēc uzmanieties no mazajiem veiklajiem puišeļiem kuri Jūs var apstrādāt dažu sekunžu laikā. Cappuccino ir ļoti gards dzēriens, tomēr vietējie dzer to tikai no rītiem. Pārējā laikā tiek dzerts espresso. Ļoti skaista un dārga pilsēta, tomēr kamēr visi cenšās tikt uz Romu vai Venēciju, esiet mierīgi Milānu ir vērts redzēt, lai arī gaisa temperatūra ir tikai mazliet augstāka nekā Latvijā, tomēr itāļi neizskatās īpaši sabēdājušies. Pulksteni gan pārgriežiet par vienu stundu atpakaļ, lai nesanāk pārsteigumi. Kopumā vidējie tēriņi ar ko jārēķinās dodoties uz divām dienām Milānas apskatei, būs apmēram 200-300 Eiro.

Daudz vai maz par pasaules modes Mekas apmeklējumu, tas lai paliek Jūsu ziņā...