Tikai iebraucot Japānā ir skaidrs, kāpēc japāņu tūristi ierodoties citās valstīs neatrauj acs no savu fotoaparātu skatu meklētājiem. Tik liela plaisa ir starp mūsu kultūrām, ka viss ko viņi ierauga liekas, kā no citas planētas un visas šīs dīvainības mēģina uzreiz iemūžināt. Tūristi kuri dodas ceļojumā uz Japānu parasti ir ar lielu stereotipu bagāžu, un mēģina to visu pārbaudīt uz vietas, tomēr ir lietas ko labāk Japānā nedarīt.

Nespēlējiet pachinko.

Lai arī azarspēles Japānā nav īpaši ieredzētas no oficiālās valdības puses, tomēr Japānas mafija jakudza atrod iespēju apiet arī šo mazo šķērsli un izdomāja „Japāņu pinbolu”, kuru spēlē uz metāla bumbiņām, kuras oficiāli pret naudu apmainīt nevar, bet toties dod ik pa laikam iespēju saņemt kādus laimestus, kurus pēc tam var pārdot turpat aiz stūra bodītē kura šādus laimestus uzpērk. Protams mazajai bodītei nav nekāda sakara ar kazino, un šāds riņķa dancis notiek visas 24 stundas diennaktī. Ietekmēt spēles iznākumu nevar, jo pēc bumbiņu iemešanas automātā, tās sāk savu ceļu pa neskaitāmajiem šķēršļiem, kamēr sasniedz to vai citu ailīti (iedomājieties „Zelta drudzi „LNT saucamā piramīda, īsts Japāņu pinbola piemērs). Visas šīs spēļu zāles parasti atrodas metro maršrutu galapunktos ir šausmīgi piepīpētas, patumšas un ļoti saļas iestādes, tas Jums nebūs pat mūsu Rīgā pat sliktākās un mazākās spēļu zāles kopija, būs vēl 10 reizes sliktāk.

Nekāpiet Fudzijama kalnā ”karstās sezonas” laikā. 

Oficiālās kalnā kāpšanas sezonas laikā, kas parasti ir augusts, Jums ne tikai vajadzēs izstāvēt vairāku stundu rindu, lai uzkāptu šajā kalnā, (ikdienas to apmeklē vairāki simti tūktošu cilvēku no visas pasaules), bet arī fotogrāfijas kuras Jūs vēlēsieties uztaisīt, nonākot kalna virsotnē būs sanākušas kopā ar vairākiem simtiem citu cilvēku, un pats kalns praktiski nebūs redzams, izvēlieties mierīgāku periodu šim mērķim septembri, oktobri. Vēlāk Jūs vienkārši var nelaist pie kalna iekarošanas, kamēr nepārliecināsies par jūsu alpīnista prasmēm, bet aprīlī-maijā ir lietus sezona un tur nekāda kāpšana nav vispār iespējama un baudāma.

Nedzeriet hoteļa Park Hyatt bārā.

Bārs kurš ir izvietojies pašā pēdējā Park Hyatt stāvā, kļuva populārs no filmas „Tulkojuma grūtības” un to ir vērts apmeklēt iespējams tikai tiem, kuriem vārdi: Skārleta Johansone, vai Bils Mjureis, liek sastingt asinīm dzīslās, vsiem pārējiem nav vērts nav vērts par to maksāt 50USD par mazu augļu un siera porciju, jo ir arī citas vietas, no kurām var apskatīt pilsētu no putna lidojuma piemēram no tirdzniecības centra Roppongi Hills uz jumta izvietotās kafejnīcas.

Netaisiet no sevis klaunu, jeb atturieties no kārdinājuma kļūt par geišu.

Daudzi mazie kantorīši par 100-300USD jums piedāvās ieģērbt tradicionālajā Japāņu tautastērpā, Jūs nogrimmēt un sapost, tā, lai Jūs atgādinātu geišu, un Jūs varētu nofotogrāfēties, lai pēc tam atvestu mājās fotogrāfijas ko varētu parādīt draugiem un tuviniekiem, bet ir viens bet. Neviens grimma mākslinieks Jms nevar piešķirt aziātes izskatu, ja tas Jums nav dots no dabas. Un Jūs galu rezultātā izskatīsieties, ja ne pēc klauna, tad visādā ziņā dīvains paskats Jums ir garantēts, tikai ar geišu tam nebūs nekāda sakara. Un vispār, līdz šim tikai vienai sievietei no Eiropas ir izdevies kļūt par īstu geišu, bet tas ir cits stāsts.

Neaprobežojieties tikai ar Hirosimu, ja interesējieties par 2.Pasaules karu.

Protams Pasaules muzejs un papīra dzērvīšu memoriāls ir standarta tūrisma maršrutā, bet tad sēžieties vilcienā un dodieties Nagasaki virzienā tur ir Pasaules parks. Ieskatieties arī Kamikadžu muzejā, kurš atrodas Čirānas pilsētiņā Kagosimas provincē. Tūkstošiem uzrakstīto vēstuļu saviem tuviniekiem, kuras rakstija nāvē ejošie piloti ir tikpat liels emocionāls pārdzīvojms, kā papīra dzērvīšu Memoriāls. Tāpat variet pastaigāties Tokijā pie Yasukuni War Memorial, kas ir veltīts visiem 2. Pasaules karā kritušajiem