Ja dažas Latvijas pilsētas var lepoties ar gadu simtiem ilgu mūžu, tad Strenči tāda „jaunuve” vien ir: šogad aprit 80. Bet jubileja paliek jubileja, tāpat apaļš cipars. Iespējams, tieši tādēļ  aizdomājos, ko gan zinu par šo Vidzemes mazpilsētiņu un ko varētu ieteikt citiem.

Laika gaitā iegājies, ka Strenču vārdu uzreiz saistām ar psihoneiroloģisko slimnīcu. Tā jau loģiski būtu, ja vien tīši vai netīši līdzi nenāktu arī zināms nievājums – ak, ko nu, tur jau tā trako māja... Nevienu neaudzinu, tikai atgādinu, ka psihiskās slimības arī ir slimības, no kurām diez vai kāds ir pilnībā pasargāts un kaut kur šiem cilvēkiem jāārstējas ir. Bet, par slimnīcu runājot, tieši ar šīs ēkas celtniecību sākās Strenču kā pilsētas veidošanās. Savulaik tā bijusi viena no modernākajām specifiskajām ārstniecības iestādēm  Eiropā. Tagad ēkas un apkārtējais parks, nenoliedzami, vizuāli piesaista. Pāri slimnīcas teritorijai joprojām paceļas 20.gadsimta sākumā projektētais ūdenstornis - skurstenis, kas ir UNESCO mantojums, viena no neparastākajām inženiertehniskajām būvēm.

Kā vienu no spilgtākajām iezīmēm, kas tagad raksturo Strenčus, gribētu nosaukt iedibināto tradīciju ik gadu rīkot Plostnieku svētkus. Izrādās, 2011. gadā Strenču pilsētai Starptautiskā Plostnieku asociācija piešķīra Starptautiskās plostnieku pilsētas nosaukumu. Vienīgajai pilsētai Baltijas valstīs. Manuprāt, tiešām interesanti. Gaujas plostnieki ir izzudusi profesija, bet nostāsti, romantika, prasmes vēl saglabājušās. Lai tā būtu arī turpmāk! Plostnieku svētki rada īsto Strenču šarmu, pievilina tūristus.  Pie tam Gaujas krasti neaprakstāmi skaisti ir ne tikai Siguldā.

No vēstures. Trīsdesmit gadus pēc pēdējā plosta pludināšanas Gaujā Strenčos radās ierosinājums atdzīvināt senās tradīcijas. 1998. gadā divdesmit vīri bijušā plostnieka uzraudzībā sasēja plostu no četrām plēnēm un devās trīs dienu ekspedīcijā pa Gauju. Kopš tā laika Gaujas plostnieku ekspedīcija notiek katru gadu un  ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Svētkus papildina dažnedažādas izklaides, cienasti, koncerti un zaļumballes.

Tiešām jāpiekrīt, ka Gaujas plostnieku svētki ir īsts Vidzemes veiksmes stāsts. Lai par to pārliecinātos, nākamgad jau laikus jāizbrīvē maija trešā sestdiena un jābrauc uz Strenčiem. Bez divdomībām. Arī maza vieta kādreiz atklāj tādas pērles, ka aiz brīnumiem mute paliek vaļā.

Egons Meija