Auksti, drēgni, slapji? Jā, protams, tāds jau novembris Latvijā ir. Taču tieši mums šajā nemīlīgajā mēnesī ir svētki, kas ļauj uz dzīvi raudzīties no gaišās puses un nepadoties tik vilinošajai depresijai.

Mārtiņdiena, ko atzīmējam 10. novembrī, tiešām ir svinības priekam un baudām. Ne velti tik populāri un krāšņi ir Mārtiņdienas tirdziņi. Piemēram, 9.novembrī uz jestru andelēšanos aicina Sabilē. Būšot dažnedažādas dziedamas un dejamas lustes, cienāšanās ar štovētiem kāpostiem un varenāko ķirbju konkurss.

Savukārt Valmiermuižā tikšot svinētas dzīres par godu krājumu nodrošināšanai visai garajai ziemai. Pats par sevi – tirgošanās ar dažnedažādiem labumiem, kādus vien prāts spēj izdomāt. Bet kā „odziņa” - cienasts ar asinsdesiņām, kādas tikai vidzemnieki prot pagatavot. Runā, ka pirmo reizi nobaudīšanai tikšot pasniegts pavisam jaunas šķirnes „Valmiermuižas” alus, kas lieti noderēs garajos ziemas vakaros.

Mārtiņi ir latviešu maskošanās laika sākums. Bauda ne vēderam, bet acīm un rokām paredzama Bauskas pilī: iespēja gatavot visfantastiskākās maskas pieredzējušu meistaru vadībā. Varēsim „iekāpt” Eiropā un uzzināt, kādas nedienas savulaik piemeklējušas maskoties gribošos ļaudis un kā no ķibelēm iespējams izkulties. Pašgatavotās maskas noderēšot arī Bauskas pils Ziemassvētku ballē.

Nav pat iedomājams, ka Mārtiņi paietu bez lustēm Brīvdabas muzejā. Kā teikts muzeja mājas lapā, „Katru gadu Mārtiņos muzejā pulcējas daudz maskotu ļaužu, lai katrā sētā nestu laimi, pārticību, auglību un saticību. Āra ir auksti, bet Mārtiņbērni iet rotaļās, dzied dziesmas, dejo, lai aizbiedētu garus, rēgus un citus mošķus. Masku darināšanas darbnīcas un maskoto rotaļas.”

Mārtiņdiena ir tiešām jautri svētki. Atliek vien tiem ļauties un pagaiņāt tālāk pelēkumu un drūmumu,atceroties, ka svinības un labu garastāvokli vispirms radām mēs paši.

Anita Grīniece