Ja nu nedaudz piemirsusies kādreiz mācītā Latvijas vēsture (ja tā vispār tikusi mācīta) un rodas vēlme kaut nedaudz saprast savas zemes līku loču ceļus, nekas cits neatliek kā internetā sameklēt nepieciešamās ziņas un braukt tās pārbaudīt dabā. Šoreiz, piedaloties projekta „Muižkungu pēdās Zemgalē” sagatavošanā, vairakkārt nācās pabūt tieši Zemgales pusē. Patiešām – kā sava veida pēddzinim, jo iesākumā juku jukām prātā jaucās Ketleru, Bīronu, Pālenu, Mēdemu, Hānu, Līvenu un vēl citi vārdi un katram no tiem vajadzēja atrast reālo vietu un to, kas no šīm dižciltīgajām dzimtām vēl saglabājies. Gluži kā kaujas laukā krustu šķērsu mijās Livonijas un Ziemeļu kara un vēlāko karu batālijas, mēģinot saprast, kad un kur zviedri, kad un kur poļi, krievi, holandieši, francūži un vēl sazin kas. Priecājos, ka radusies iespēja kaut nedaudz šo to „salikt pa plauktiņiem” un iespējams padalīties iespaidos par jaunām (vismaz man) atziņām. Jo – daudz ko nezināju gan.

Pēc tautas dziesmām un pasakām mums visiem skaidrs, ka vācu kungs ir līdzīgs velnam un to tikvien zina kā izspiest no latviešu zemnieka pēdējo dzīvības pilienu. Tā jau arī patiešām bijis, taču būtu negodīgi aizmirst, ka muižnieki mēdza darīt arī labus darbus. Piemēram, tērvetieši slavē un godā grāfu Pālenu, kurš gan atjaunojis Kalnmuižas baznīcu (darbojas joprojām), gan uzcēlis skolu zemnieku bērniem. Starp citu, šī skola Tērvetē darbojas vēl šodien, savulaik tajā mācījusies arī Anna Brigadere. Kā arhitektūras paraugs jāpiemin Pālenu dzimtas kapliča, kas, šķiet, patiesi piedien tieši tērvetiešu mūža mājām kā labs sargs.

Protams, kungiem jau kungu galva ar visādiem stiķiem un niķiem. Zināju, ka Mežotnes pils ir klasicisma pērle un ka tā tikusi uzdāvināta Krievijas imperatores Katrīnas II mazbērnu guvernantei Šarlotei fon Līvenai. Taču nezināju, ka godājamā kundze savā īpašumā bijusi tikai vienu vienīgu reizi dzīvē. Laikam jau šī vienīgā reize bijusi tik spilgta un kulināriem piedzīvojumiem bagāta, ka vēl šo baltu dienu Mežotnes pils viesi tiek cienāti ar īpašajiem Šarlotes cepumiem. Šarlotes fon Līvenas cepumu recepte pārdzīvojusi gadsimtus un gardēžus priecē joprojām.

Dobeles pils īpašniece Magdalēna, izrādās, bijusi laba zāļu tēju gatavošanas pratēja. Tā kā Magdalēnai savu bērnu nebija, viņa izaudzināja nākamo Kurzemes un Zemgales valdnieku - hercogu Jēkabu. Kas lai zina, ar kādām tējām spēkā, veselībā un gudrībā pieņēmās hercogs Jēkabs, taču dažs labs gardum gardas zāļu tējas padoms zināms vēl tagad. Ja būsiet Dobeles pilsdrupās un muzejā, šodienas pils dāmas jums neliegs krūzīti tējas pēc Magdalēnas parauga - drosmei un izturībai.

Turpinājums sekos
Anita Grīniece