Foto: www.wikipedia.org

„Kādēļ tu neej peldēt?”, „Dodamies uz baseinu!”- tādas uzrunas dzirdu ik pa laiciņam. Jā, agrāk labprāt devos peldēt; to joprojām protu daudz labāk nekā skriet. Taču ar laiku manas sapratnes, pieredzes dēļ spēju uzlabot savu veselības stāvokli un kolosāli atpūsties nevis sēžot saunās un peldoties, bet apmeklējot jogas nodarbības. To labprāt bez „sakostiem zobiem” varētu nomainīt arī pret pilatēm, kalanētiku, aerobiku vai darbu trenažieru zālē.

Aerobika, piemēram, palīdz atbrīvoties no dienas laikā uzkrātā stresa, uzlabo sirdsdarbību, asinsrites sistēmu un elpošanu. Savukārt, lai attīstītu un nostiprinātu muskuļus būs nepieciešamas pilates. Tā ir vingrojumu sistēma, kura attīsta spējas kontrolēt ķermeni, izturību un elastību, taču tā neprasa vingrošanu caur sāpēm, pārpūli un risku iegūt traumu.
Mērķtiecīgi veicot stiepšanās un citus fiziskus vingrinājumus, var uzlabot fizisko kondīciju, taču tajā pašā laikā sanāk arī atpūsties – atpūsties darot. To sajutu pirms neilga laika, viesojoties nesen atklātā sporta kluba „KL” treniņā. Tajā iegūtais tonuss man palīdzēja uz brīdi justies jaunākai. Arī zinātniski ir pierādīts, ka regulāri fiziskie vingrinājumi spēj ilgāk saglabāt jaunumu un būt veselam. Piemēram, attiecībā uz aerobiku, 2008. gadā Toronto universitātes doktors R. J. Šefards pēc daudzu gadu novērojumiem, paziņoja, ka uzturot elpošanas vingrumu pusmūžā un vēlāk, var aizturēt novecošanos par desmit gadiem un vairāk!

Jau divus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras Ķīnā, Japānā un Indijā saprata, ka daudzu slimību cēlonis ir saistāms ar aktivitāšu trūkumu. Tādēļ tur praktizēja dejošanu, jogu, lai saglabātu ķermeni možu un noturīgu pret slimībām. Savukārt senie grieķi fizisko sagatavotību uzskatīja par labsajūtas un intelektuālās attīstības garantu. Bet vēl agrāk senatnē Palestīnā, Sīrijā un Ēģiptē fiziskā sagatavotība bija cieši saistīta ar militāro drošību. Iedzīvotājus šajās zemēs jau no agras bērnības mudināja būt labā formā. Tas bija nepieciešams, lai valsts vienmēr būtu gatava karam.
Arī mūsdienās ir dažādi iemesli, kādēļ cilvēki vēlas uzturēt sevi formā, un, lai to īstenotu, ir nepieciešami regulāri treniņi. Tādēļ, lai pēc intensīvas darbošanās pāris nedēļu vai mēnešu garumā neatgrieztos “vecajās sliedēs”, nepieciešams nodrošināt sevi ar pozitīvu un aizraujošu treniņu pieredzi. Gūt no nodarbībām gan prieku, gan paliekošu labumu var vieglāk, ja to stimulē trenera personība, pareizi izvēlēts nodarbības veids, kā arī paša attieksme. Nevajadzētu treniņus uztvert pārāk nopietni, jo tas var atstāt pretēju iespaidu. Bet jāievēro, ja kādas dienas palaižat garām nodarbību, cik vien drīz iespējams treniņš jāatsāk.

Sevišķi motivēt sporta aktivitātēm vēl var sporta kluba abonements, kas vienmēr liks doties uz sporta zāli. Pēdējā laikā diezgan bieži sporta klubi piedāvā lieliskas atlaides treniņiem. Tā, ka, ja pameklē, šis dārgais sportošanas prieks būs pa kabatai un pat maksās nelielu summu.
Mūsdienās alternatīva ir arī sportošana mājās. Piemēram, populārajās interneta video krātuvēs var atrast, piemēram, pamācības ar aerobikas kustībām. Mana pieredze – ieslēdzu un vingroju līdz! Dienā sportoju piecas līdz desmit minūtes, bet arī tas ir kaut kas!

Madara Valtere