Foto: Žanneta Kaminska

Klāt kārtējais sestdienas rīts. Ģimenes locekļi čībās un frotē rīta svārkos snaikstās gar kafijas automātu. Pagalmā zem loga stāv mans uzticamais četru riteņu draugs. Rīta TV programmas vadītājs sola labu laiku un un visiem klātesošajiem tā vien prasās pēc kaut kā īpaša. Ko gan tas varētu nozīmēt? Neko citu, kā tikai to, ka pēdējais laiks snoret tūristu zābaku auklas un doties pretīm piedzīvojumam.
Tieši pirms trīsdesmit pieciem gadiem mani vecāki mani iemūžināja burvīgā fotogrāfijā – es (apmēram 0.85 cm augumā) un milzīgs Ļutausis fonā. Toreiz vēl koka. Nu jau tikai betona. Diemžēl īstais Ļutausis cieta no sērkociņu ofensīvas, savukārt bronzas pēctecis atrada mūža mājas krāsaino metālu uzpirkšanas punktā.

Droši vien tikai retais neuzminēja mūsu ceļojuma marsruta galamērķi! Nu protams – Tērvete!
Un ne jau tikai tapec, ka šeit reiz spalvaskātu tintnīcā mērkusi leģendārā bērnu rakstniece Anna Brigadere. Šeit notikuši arī citi interesanti notikumi. Turklāt pat gandrīz gadu tūkstoti pirms mūsu ierašanās šajā pasaulē…
Paceliet rokas tie, kas kaut reizi dzirdējuši par leģendām apvītā virsaiša Viestarda cīņām ar vācu bruņiniekiem! Tieši šeit – Tērvetē pašu spēkiem pieveicams uzkalns, kurā savulaik dižojušies šā karavadoņa nocietinājumi.

Tērvetes dabas parks ir gan vestures, gan misticisma, gan ne tik senu notikumu apvienojums. Ne velti pie ieejas raganu silā un meža ķēniņa valstībā brīdinošs uzraksts like aizdomāties – TIEM, KURI NETIC PASAKĀM IEEJA AIZLIEGTA! Un patiesi, pie ugunskura un dūmos mutuļojoša tējas katla mūs sagaida ragana. Cik nu īsta – to katrs var atstāt savas iztēles ziņā. Taču gan “vella miltus”, gan “piparus uz mēles” var izjust katrs, kurš nonācis raganiņas redzes lokā. Ko nu tur vella milti, ja tur pat netālu var paspiest roku pašam velna kungam! Takas, celiņi, tiltiņi, kāpnītes. Lai gan dažu labu pakāpienu virknējumu par kāpnītēm pat nenosauksi… Iespējams, ka pakāpienu skaits pārsniedz idealu “simts”. Taču to labāk pārskaitīt Jums pašiem!

Ērta autostāvvieta, turpat blakus kafejnīca ar gardiem ēdieniem un, nepieciešamības gadījumā arī dzērieniem. Blakus kafejnīcai arī viesu nams. Neliels, taču mājīgs, kurā par zināmu samaksu var ne tikai nakti pārlaizt, bet arī pirtiņā nopērties. Kādreiz šajā namā dzīvojis Annas Brigaderes dārznieks.
Ja godīgi, tad Tērvetes dabas parks vispievilcīgākais ir vasaras mēnešos, kad šeit saimnieko jau minetā raganiņa un velns. Taču arī jebkurā citā gadalaikā būsiet laipni gaidīti. Vienīgais noteikums – esiet saudzīgi pret visu, ko cilvēka rokas un mate daba veidojusi. Lai gan, ko nu es tem ācu – ieraudzīsiet un pašiem viss kļūs skaidrs!

“Amerikāņu kalniņus”, mikijpeles, bruņurupučus ninzjas un Simpsonu ģimeni nesolu, taču veselu kaudzi pozitīvu emociju, labu noskaņojumu un vakarpusē nedaudz sāpošus auksstilba muskuļus gan garantēju! Un galvenais, tas viss tikai nieka septiņdesmit kilometru attālumā ja Jelgavu šķērso pa apvedceļu un tālāk marsrutu turpina caur Zaļeniekiem. Caur Dobeli kadi kilometri divdesmit tālāk.
Nepavisam nevar apgalvot, ka vēls rudens un ziema ir “mirusī sezona”. Ja sazinās ar ar Tērvetes dabas parka informācijas centra darbiniekiem, tad iespējams var notikt brīnums un tiesi jums par godu tiks iedarbināta raganu sila īpašnieces reaktīvā slota… Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā uzzināt kontaktinformāciju droši vien grūtības nesagādās nevienam?

Un vēl kas… Būsiet meža ķēniņa tuvumā – nododiet sveicienus!
 

Gints Gavers