Foto: Foto no Dailes teātra arhīva

Mūsu konkurss „Daile un Latvijas vietas” ir noslēdzies un apsveicam uzvarētāju – Ievu Rudzāti, kurai visveiksmīgāk izdevās atbildēt uz visu triju kārtu uzdevumiem. Pagaidām par Ievu zinām vien to, ka viņa ir rīdziniece, kurai patīk atpūta pie dabas, aizrauj grāmatu lasīšana un teātra apmeklēšana. Taču noteikti ar Ievu satiksimies, parunāsimies un tad jau varēsim pastāstīt sīkāk.

Uzvarētājs, protams, ir tikai viens, taču daudzu, patiešām daudzu dalībnieku erudīcija un zināšanas ļoti patīkami pārsteidza un šķita apbrīnas vērtas. Tas tikai kārtējo reizi apliecināja, cik ļoti mums visiem vajadzīgs teātris, cik nepieciešama ir kultūras vide kopumā. Negribētu atkārtot standartfrāzes un, kā teātrī teiktu, „štampus”, taču ir jau nenoliedzama taisnība teicienam, ka mazas valsts, mazas tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas pamats lielajā tautu „Bābelē” ir nacionālā kultūra. Jūs, konkursa dalībnieki, to pavisam vienkāršā veidā kārtējo reizi apliecinājāt, parādot gudru un iejūtīgu cieņu Dailes izcilajai vēsturei, tagadnei un arī Latvijas novadiem, jo Dailes teātris jau no 1921. gada nav tikai Rīgas teātris – to apliecina regulāras viesizrādes dažādās Latvijas vietās. Arī šogad.

Kādas tad bija raksturīgākās kļūdas II kārtā? Nedaudz kļūdījāties par latviešu skatuves glezniecības pamatlicēja, pirmās Dailes teātra izrādes – „Indulis un Ārija” scenogrāfa Jāņa Kugas māju: tā atrodas Ikšķilē, Jāņa Kugas ielā, nevis Daugmalē. Vairāki dalībnieki samulsa 7. un 8. jautājumā. 7. Jautājumā runa gāja par Madlienu un Aspazijas lugu „Madlienas baznīcas torņa cēlējs”. Tiesa, darba gaitā Aspazija mainījusi darba nosaukumu un palikusi vien pie „Torņa cēlēja”, taču trīsdesmitajos gados iznākušajā atsevišķā lugas izdevumā atkal redzams pilnais nosaukums. Stāsts šajā varbūt ne pašā populārākajā lugā Aspazijas lugā ir it kā sāpīgi pazīstams: Madlienas baznīcu nevar uzcelt līdz galam: cik pa dienu uzceļ, tik pa nakti sabrūk. Vienīgais veids, kā glābt baznīcu – dzīva jāiemūrē pati skaistākā jaunava. Jaunajam torņa cēlējam ir pienākums uzcelt šo baznīcu, tas ir viņa spēju un talanta augstākais apliecinājums, taču viņa acis, sirds un dvēsele ir iemīlējusi šo jaunavu, kurai liktenis lēmis tapt pazudinātai cēla mērķa labad... 8. jautājums saistījās ar Kārļa Auškāpa 1997. gadā iestudēto Gunāra Priedes lugu „Mēļš frotē dvielis”. Dramaturgu par savējo sauc lielvārdieši un tam ir vairāki pamatoti iemesli, tādēļ arī pareizā atbilde bija – Lielvārdē: jā, Lielvārdē visvairāk varētu „satikt” Gunāru Priedi – nu jau aizsaulē aizgājušo vienu no izcilākajiem mūsdienu latviešu dramaturgiem.

Ja abās pirmajās kārtās, labi pameklējot, atbildes varēja atrast internetā un jo īpaši Dailes teātra mājas labā, tad III kārtā, pieļauju, tas jau bija daudz grūtāk izdarāms un savā ziņā nācās paļauties uz „laimes spēli”. Lai nemocītos neziņā, darīšu zināmas pareizās atbildes trešajā kārtā, kuras, kā izrādījās, zināja vai nojauta tikai konkursa uzvarētāja Ieva Rudzāte.
 

1. Ģirts Ķesteris spēlēja Romeo sava tēva, Valmieras 3. vidusskolas Tautas teātra „Sprīdītis” dibinātāja un režisora Zigurda Ķestera iestudētajā Šekspīra „Romeo un Džuljeta”.

2. Jānis Paukštello piedalījās I Vispasaules smilteniešu saieta pasākumos.

3. Ligita Skujiņa Rīgas 64. vidusskolas teātra klasē mācījās kopā ar aktrisi Ināru Slucku.
 

4. Jau pēc aiziešanas no darba teātrī no Dailes skatuves, saņemot augstu apbalvojumu, vārdus „Gods kalpot Latvijai!” bija pamatots iemesls teikt Verai Gribačai.

5. Kādā intervijā Juris Strenga par savu draugu nosauc pasaulslaveno rakstnieku Kurtu Vonnegūtu.

6. Pēteris Pētersons rakstījis mīlestības pilnus vārdus aktrisei Veltai Līnei.

7. Aspazijas luga „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” ar Jāņa Lūsēna mūziku 1981. gadā tika iestudēta Ā. Alunāna Jelgavas Tautas teātrī. Tas bija kādas jaunas režisores diplomdarbs.

Lai arī mazliet žēl, taču katram konkursam pienāk beigas.
 

Ieva dosies uz kādu no Dailes izrādēm, bet it visus mēs aicinām piedalīties jau nākamajā konkursā par Latvijas ziemas sportu (sadarbībā ar atpūtas un sporta kompleksu „Zemgale” Jelgavā). Un pilnīgi droši varam apsolīt, ka portāla konkursu cikls turpināsies ar tikpat patīkamām balvām. Paldies visiem un vēlam veiksmi!

Anita Grīniece
Foto no Dailes teātra arhīva