Nu jau pavisam drīz – 17. septembrī pirmizrādi piedzīvos Dailes teātra jubilejas – 90. sezonas pirmizrāde: Šillera „Marija Stjuarte” Dž. Dž. Džilindžera režijā. Teātra zinātāju vidū ap un par šo izrādi ažiotāža jau ir gana liela vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem - arī Valmieras drāmas teātrī skatāma „Marija Stjuarte”, mūsu lieliskā režisora Oļgerta Krodera veikums. Ja atceramies, līdzīgs gadījums nesenajā pagātnē jau bija, kad teju vienlaicīgi Šekspīra „Karali Līru” iestudēja gan Kroders Valmierā, gan Nacionālais teātris. Toreiz „uzvarētēji” (ja tā vispār drīkst izteikties par mākslas pasauli) pārliecinoši izrādījās valmierieši. Vai arī šoreiz gaidāma intriga un zināms sacensību gars? Par to un daudziem citiem jautājumiem, kas saistīti ar jauno sezonu, Dailes teātris iepazīstināja preses konferencē, piedaloties arī Kultūras ministram Intam Dālderim.

Protams, protams, preses konferencē tika runāts par „Mariju Stjuarti”. Abas galveno lomu tēlotājas – Rēzija Kalniņa (Elizabete, Anglijas karaliene) un Vita Vārpiņa (Marija Stjuarte, Skotijas karaliene) ar karalieņu cienīgu stāju skaidroja, ka izrāde noteikti sola pārsteigumus, tajā skaitā – jaunas skatuves un zāles attiecības. Interesanti, ka, pēc vēsturiskās patiesības, abas karalienes nekad nav satikušās, uz skatuves vienā ainā tas notiks: karaliene pret karalieni. Vita Vārpiņa: „Ceru, ka šī karalieņu tikšanās uz skatuves būs skatītāju cerību vērta.

Mēs meklējam taciņu uz cilvēku sirdīm”. Rēzija Kalniņa: „Mēs vēlamies „pagriezt” Šilleru, ielikt Šillerā vēsturisko patiesību, radīt saskarsmi.” Aktrise sola, ka atkal uz skatuves būs redzami vēsturiskie kostīmi, nevis stilizācija vai, teiksim, džinsi. Un, ja jau vēsturiskā patiesība, tad izrādes veidotāji cer parādīt arī tā laika raksturīgās manieres, uzvešanās stilu, galu galā, kā jau augstmaņiem pienākas – etiķeti. Nav šaubu, ka pirmizrādes vakarā Dailes teātris būs pārpildīts – visas biļetes pārdotas. Bet šajā pašā 17. septembra vakarā, izrādot savu „Marijas Stjuartes” versiju, pārpildīts būs arī Valmieras teātris – visas biļetes pārdotas! Valmieras izrādē galvenajās lomās – Elīna Vāne (Elizabete) un Ieva Puķe (Marija Stjuarte). Nu ko – karalienes pret karalienēm!

Ir vēl kāda sakritība starp Daili un Valmieras teātri. Nu jau vairākas dienas Valmierā ar lieliem panākumiem (pārpildītas zāles, papildizrādes) notiek Jāņa Lūsēna mūzikla „Agrā rūsa” iestudējums. Un arī Dailes teātrī jau 5. novembrī skanēs Jāņa Lūsēna mūzika - izrādē „Ceplis”: nākamajā pirmizrādē uz lielās skatuves. Jā, protams, var rasties jautājums – kādēļ atkal Cepļa kungs tādā godā, ja jau mūsu kino zelta fondā ir filma ar Eduardu Pāvulu, ja jau Nacionālajā teātrī Cepļa būšanas un nebūšanas lieliski izspēlējis Uldis Dumpis. Jā, var piekrist preses konferences dzirdētajam – idejas, domas katros noteiktos apstākļos virmo gaisā un gandrīz vienlaicīgi nokļūst pie radošajiem cilvēkiem. Taču, noklausoties Dailes Cepļa – Andra Bērziņa Rīta dziesmu (Egila Zirņa vārdi), pilnīgi noteikti varēja saprast, ka tādu Cepli mēs nekad nebūsim redzējuši.

Lai arī izrādes reklāmā Ceplis – Andris Bērziņš redzams baltā zirgā, dziesmā nevarēja nesaklausīt – Cepļa kungs nav tikai mahinators, viltnieks, blēdis, uzvarētājs par katru cenu. Viņš ir cilvēks, kuram reizēm ļoti, ļoti sāp. Ja jau šo dziļi cilvēcisko sāpi varēja tik labi saprast vienā dziesmā, tad izrāde, manuprāt, ne tikai sniegs labu, jautru un jauku izklaidi, bet arī dos iespēju padomāt: sāp katram cilvēkam. Arī miljonāriem, arī politiķiem, arī valstu prezidentiem un monarhiem. Jo baltajam zirgam ir arī aste, ar kuru var iesist, un pakavi, ar kuriem tik ērti iespert...

Anita Grīniece
Izmantoti arī Gunāra Janaiša (no Dailes teātra arhīva) un Eduarda Jegorova foto