„Piedzīvojums Kurzemē” un dalībnieku atjautība. II
Mūsu portāla rīkotā pasākuma – tūrisma rallija „Piedzīvojums Kurzemē” uzvarētājs Oskars Boļšakovs pārliecinoši apgalvoja: „Piedzīvojums Kurzemē” patiesi bija mans lieliskākais šīs vasaras piedzīvojums!” Ar prieku uzklausām šo atziņu un domājam jau par nākamajiem pasākumiem. Jā, it kā jau vēl tikai rudens un līdz ziemai vēl tālu, taču – it visam jāsāk gatavoties jau laikus. Tādēļ arī darām zināmu, ka nākamais portāla www. atputasbazes.lv rīkotais tūrisma rallijs paredzēts ziemā – 19. februāri! Neko vairāk īpaši šobrīd priekšā vēl neteiksim, tikai ieteiksim – pārlūkojiet slēpes, ragaviņas, snovborda dēļu, slidas un vēl visu ko citu, lai pa īstam varētu izbaudīt Latvijas ziemas priekus!
Bet, pirms gatavojamies rudenim un ziemai, vēl neliels atskats jūsu piedzīvojumos augusta pašā viducī Kurzemē. Viesu namā „Kalna Būriņi” netālu no Jelgavas jums bija jānosaka pie mājas augošā ozola vecums.
Ieguvēji bija tie, kas pateica – ozols šeit zaļo jau 500 gadu! Un vēl „Kalna Būriņos” jums bija kaut kas jāatrod, kas datēts ar 1800. gadu. Jā, protams, tā bija pūra lāde goda istabā, tajā pašā istabā, kur atrodas unikālā „rūķu” krāsns. Ceram, ka muzejs, bet tas nav muzejs: te cilvēki dzīvo, strādā un kopj un saglabā savas dzimtas radītās vērtības. Un ne tikai sev – mūsu visu priekam.
Domāju, ka rakstnieces Annas Brigaderes muzeju „Sprīdīši” Tērvetē jums nebija grūti atrast, jo pats Sprīdītis mūsu ceļveža leģendā jums rādīja pareizo ceļu. Jā, jums taisnība – avotiņš, no kura rakstniece katru rītu zaļā māla krūzē pasmēla spirgtu ūdeni, ietek Tērvetes upē. Un jums pilnīga taisnība, ka nākamgad atzīmēsim rakstnieces 150. dzimšanas gadskārtu. Tas, protams, ir nozīmīgs kultūrvēstures notikums, un ļoti ceram, ka mēs visi būsim šī notikuma līdzdalībnieki Tērvetes „Sprīdīšos”.
Jā, „Blaizās” Annenieku pagastā gandrīz visi jūs sasējāt savu, īpašo pirtsslotu un vēl izmēģinājāt spēkus prāta spēlēs. Lai šī pirtsslota jums saglabā labu omu un veselību vismaz gada garumā! Ar pirtsslotu padusē jūs tālāk varējāt doties uz Jaunpili.
Un atkal jūs zinājāt atbildi uz jautājumu, kurā gadā celta šī Livonijas ordeņa pils – jā, jums taisnība: 1301. gadā. Jā, tik sena tā ir, un senu gudrību pilns ir arī uzraksts Jaunpils baznīcā virs ieejas uz altāri: „Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie taps iepriecināti.” Šādi vārdi senā baznīcā un šajā īpašajā vietā – Jaunpilī patiešām var dot cerību.
Par Jaunpils daudzajiem spokiem nerunāsim – pieņemsim, ka tur mīt gan baltā dāma, gan rūķīši, gan melnais bruņinieks, gan pils barons, kurš ar tālskati no savas pils torņa vērojis, kā zemnieki strādā, un ik pa laikam savā dimdošajā balsī uzbrēcis: „Jāni, ko tu dari! Tu nevis rudzus pļauj, bet meitām gar brunču malu gramsties!” Lai nu spoki un senču ēnas dzīvo savu miglas dzīvi, mums pieder saules gaisma un Latvijas ceļi. Ceļš no „Vāgneriem” – Labu Sajūtu Parka Tukumā veda uz Sabili un Pedvāli. Pedvālē jūs stādījāt akmeņus – pieļauju, ka šāda „dārzkopība” jums līdz šim nebija ierasta. Bet pēc tūrisma rallija akmeņi ir gan sastādīti, gan izšūpoti, un pilnīgi noteikti kopā ar tēlnieku Ojāru Feldbergu pārtaps jaunos mākslas darbos, kuros būs ielikts arī jūsu prāts un sirds.
Protams, ar Pedvāles Brīvdabas Mākslas muzeju jūsu ceļojums pa Kurzemi nebeidzās, taču šo rallija stāstu varbūt turpināsim mazliet savādāk. Ko nu tur slēpt – šī gada 28. oktobrī apritēs visslavenākā kādreizējās Kurzemes – Zemgales hercogistes valdnieka Jēkaba 400. dzimšanas gadskārta. Nebūtu pārsteigums, ja mēs visi oktobra beigās satiktos Kuldīgā un godam pieminētu tās Latvijas vēstures lapaspuses, kas savas zemes vārdu aiznesušas tālu, tālu pasaulē.
Anita Grīniece