Daudziem zināmā pilsētiņa Līgatne asociējas tikai ar dabasparku, lāčiem, lašiem , Gauju un papīrfabriku. Kāda daļa taisnības jau vien tajā ir, ir apskatāms arī viss iepriekšinētais, tomēr īstā sāls Līgatnes apmeklēšanā slēpjas alās... teiksiet, kas gan tur tik īpašs-ala. Nu skaidrs, ka ala ir un paliek ala pat Āfrikā, tomēr šeit ir cits stāsts... Daudzas alas ir veidojušās dabiskā ceļā ūdenim cīnoties ar kalnu, laika gaitā izveidojušies dobumi, kurus pēc tam cilvēki atklājuši un sākuši to izmantot. Līgatnē atrodas arī lielākās Latvijā Stalaktītu alas, kuras ir vērts apskatīt.

Kad dibināja Līgatnes papīrfabriku 1815. gadā, blakus esošajos kalnos, kas galvenokārt sastāv tikai no smilšakmeņa, tika raktas alas rūpnīcas vajadzībām izejmateriālu un produkcijas glabāšanai, vēlāk gan šīs alas tika izmantotas tīri praktiskos nolūkos, vietējie sāka tur iekārtot pagrabus, kur pa ziemu glabāt zaptes burkas un kartupeļus, partizāni kara laikā tur slēpās, un tādā veidā tās ir saglabājušās vēl joprojām.  Nu un par cik ir ziema,  ir vērts aizbraukt un paskatīties uz Latvijā lielāko leduskritumu tas ir to vērts. Tātad kur mums iet un kur to visu meklēt, jo skats ir tiešām grandiozs un iespaidi paliek vēl ļoti ilgu laiku. 

  Ānfabrikas klintis Līgatnes kreisajā krastā augšpus estrādei Skaista, iesarkana klints. Pakājē vairāki taisnstūraini caurumi - te bijuši pagrabi, kuri jau sen pamesti. Zemākā ieža daļa kā šaurs klinšu bluķis guļ pār ūdeņiem - ap četrus metrus augstāk ir caurums - pagrabs. Tas ir 4,2 m garš, izlūzusi dibensiena un tas tagad veido ap 2 m platu tuneli. Pie klintīm dambis pāri Līgatnes upei Lustūzis Līgatnes centrā, iepretīm Spriņģu ielai Lustūzis (Līgatnes Lustūzis, Beverīna, Alu iezis) - klintī sevišķi daudz cilvēka izdobtu alu - pagrabu, garāžu utml. Liela daļa pagrabu pamesti.

Spriņģu iezis Gaujas kreisā krastā starp Skaļupi un Līgatni, 250 m augšpus Līgatnes ietekai 

Ziemā te veidojas ap 6 m augsts, viens no Latvijas krāšņākajiem leduskritumiem, diemžēl labi apskatāms tikai no upes. Pāri klints pārkarei krīt varens ledus kritums, kurš beidzas nedaudz virs upes, ja tā nav aizsalusi. Netālu gar klintīm nolīst vēl viens leduskritums.

Elpju iezis un Vecandrijāņu klintis Vecandrijāņu klintis - Vildogas kreisajā krastā pie Vecandrijāņiem.  Elpju iezis - sarkans iezis, kā vertikāla siena ieslīgst Gaujas atvarā. Ap iezi arī Gaujas gultnē atsedzas pamatieži. Līdz Siguldai pēdējais iezis Gaujas krastā. Kraujas augšmalā atsedzas atsevišķi nelieli, līdz 5 m augsti Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi. Te ir pavisam nelielas iedobes - alas, kur pēdējā kara laikā slēpās vietējie. Tuvāk ceļam neparastas akas smilšakmeņos - acīmredzams, mākslīgas izcelsmes. Atsegumu vidusdaļā milzīga niša, pie kuras klintīs senas zīmes. Dienvidu pusē Elpju iezi norobežo Tildurgas kanjons - krāšņs smilšakmeņu iežu kanjons ar vairākām alām.  Sūruma (Dagnes, Gančausku) ala Tildurgas kreisajā krastā īsi pirms ietekas Gaujā - 8,5 m gara. Alai ir augsti, plaši velvēti griesti. Alu iedobuši palu ūdeņu virpuļi, jo te Tildurga sametas asā līkumā, kuru no abām pusēm ieskauj klinšu siena.

Tītmaņu iezis Gaujas kreisajā pamatkrastā ap 0,5 km no upes starp Vildogu un Līgatnes mācību un atpūtas parku  Alā vienu ziemu slēpās 1905. gada revolucionāri Kārlis Mūrnieks, Jānis Ošs, Pēteris Jenerts. Vēlāk viņi alu iesauca par Līgotņu alu, jo pieminot laimīgo izglābšanos Jāņu naktī te līgojuši. Alas ieeja bijusi nomaskēta ar skujām. Ēdienu te pienesuši tikai sniegputeņa laikā, ar virvi nolaiduši no klintsaugšas, lai pie alas nerastos pēdas. Gaisma un siltums nāca no petrolejas lampas, pat vasarā te ir drēgns un tumšs. Bēgļus meklēja, taču neviens viņus nenodeva.   

Zanderu dolomīta alas Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē Lielākās - Stalaktītu alas platība ap 50 m2, augstums pie ieejas - 0,7 m, vidū - 1,7 m. Griestos stalaktīti. Trīs alas kopā iekļautas liegumā ar platību 1,5 ha. Vidējā ala - 6,5 m gara, platība 44 m2, augstums pie ieejas 0,6 m. Alas griestos nelieli stalaktīti. Mazā ala - 4 m gara. Alas noteiktas kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.