No Dagdas līdz Pasienei
„Pēdējos gadus dodos ekskursijas izbraukumos vairāk pa Latviju, necenšoties nobraukt daudz kilometru, bet cenšoties izbaudīt it kā necilo Latvijas vienkāršības skaistumu. Ceļa maršruts parasti ir nomaļākas vietas ar veciem, putekļainiem lauku ceļiem un Latvijas dabu gana pirmatnējā veidā”, stāsta pazīstamais lauksaimnieks un sabiedriskais darbinieks Jānis Lucāns.
„Man nedaudz apnikuši uzfrizētie, eiroremontētie šosejmalu viesu nami un kafejnīcas. Apnicis nedabiskais perfekcionisms ar koptajiem eksotiskajiem augiem, kas vairumā gadījumu atkārtojas. Labprātāk izvēlos ceļojumam, piemēram, Latgali, kur vēl atrodami civilizācijas neskarti vai maz skarti stūrīši.
Braucot, kaut no Dagdas līdz Pasienei gar Latvijas robežu, protams, nevajag cerēt, ka pa ceļam iegriezīsieties kādā kafejnīcā paēst saldējumu, bet izjust vientuļo, cilvēku burzmas nenomākto, un tajā pat laikā ļoti skaisto, majestātisko dabu, varēsiet. Varēsiet apstāties saules sakarsētā, sveķu smaržā tvanošā mežmalā palasīt dzīvas zemenes, paklausīties putnu dziesmas, vai kā izcirtuma ziedos san bites. Visapkārt būs pilnīgs miers, bez traktoru rēkoņas un mašīnu smirdošās grabēšanas. Variet atgulties zālē un skatīties mākoņos, neviens netraucēs.
Klusums un pirmatnīga vientulība tikai šeit ir īsti sameklējami. Šeit jūs variet atrast mīlīgu ezeriņu pie kura nebūs neviena cita cilvēka un nebūs arī tik nesimpātiskā uzraksta „privātīpašums”. Pa ceļam būs visai maz apdzīvotu māju , bet daudz labi sakoptu kapsētu. Ja laimēsies sastapt kādu ceļa gājēju, nepaslinkojiet apstāties un pajautāt kaut ko par ceļojuma vietām un jūs sadzirdēsiet atbildi burvīgā latgaļu izloksnē, un būs nedaudz jāpiepūlas, lai teikto saprastu, bet tas ir tā vērts. Visā, gana garajā, ceļojumā sastapsit tikai dažas automašīnas, kas uz brīdi liks aizvērt logus un pārslēgt ventilācijas sistēmu, bet tā ir samaksa par to pirmatnības baudījumu, ko pa asfaltu braucot atrast vairs nevarat. Izbrauciet šo maršrutu un jutīsieties patiesi atpūties un saņēmis daudz vielas pārdomām par to, kurp traucas civilizācija un kas cilvēkam īsti ir vajadzīgs.”