Nevaru izmest no prāta sižetu televīzijas ziņās, kur ārzemju tūristiem Rīgas ielās vaicāja, vai viņiem patīk Latvija, un vai viņi te atgriezīšoties vēlreiz. Neslēpšu, ka sarūgtināja praktiski visu izjautāto  galvaspilsētas viesu atbildes, ka vēlreiz šurp viņi vairs nebrauks, un, ka Rīgas apskatei pietiek ar vienu dienu. „Mēs nožēlojam, ka šurp atbraucām uz vairākām dienām, izrādās, te nav daudz ko skatīt un visus galvenos apskates objektus var izstaigāt vienā dienā,” „mēs nākamreiz izvēlēsimies kādu no Vidusjūras valstīm apceļošanai, šeit nav īpaši interesanti”  bija populārākās atbildes.            

Jocīgi, es, piemēram, ja kaut kur braucu, cenšos visu iespējamo informāciju par konkrēto valsti vai pilsētu sameklēt jau iepriekš. Vai patiešām Vācijas, Krievijas, Lielbritānijas un citu daudzo valstu viesi nedara tāpat?  Jāsāk domāt, ka citās valodās tūristiem un ceļotājiem paredzamā informācija aprobežojas vienīgi ar Rīgu, ja, nonākuši te un sapratuši, ka viss jau apskatīts, bet, ko dzīvoties Latvijā, vēl ir pāris dienu laika, viņi nevar izdomāt aizbraukt uz citu Latvijas pilsētu. Īpaši jau ņemot vērā salīdzinoši mazos mūsu valsts izmērus, no rīta iesēdies autobusā uz Siguldu, Jūrmalu, Ventspili, Kuldīgu, bet vakarā brauc atpakaļ, ja tik ļoti negribas nakšņot citur!            

Mēs paši taču zinām, ka Latvijā ir tik daudz skaistu vietu, ar ko lepoties, ko rādīt un par ko stāstīt citiem. Ārzemnieki varbūt nemaz neaizdomājas, ka Latvijā bez Melngalvju nama, skaistās Alberta ielas, jūgendstila namiem, Pēterbaznīcas torņa ir arī Siguldas krāšņās ainavas, Rundāles pils, Daugavpils cietoksnis, un tā tālāk un tā tālāk. Varētu uzskaitīt vēl un vēl. Tik daudz vietu ar kurām mēs varam lepoties un par kurām noteikti ir jāstāsta citiem, katrs par savu dzimto vietu, domāju, zina ko interesantu pastāstīt, ko parādīt.            

Iespaidu un koptēlu par valsti neveido vienīgi galvaspilsēta, to rada daudzu lielāku un mazāku pilsētiņu kopums. Iedomājos Šveici. Šīs valsts galvaspilsēta īpaši mani nesaistīja, lai teiktu vairāk, ka biju nedaudz vīlusies par tās vienmuļo arhitektūru, vienu otrai stipri līdzīgās ēkas – varbūt biju kaut ko vairāk gaidījusi un uz kaut ko vairāk sacerējusies, pirms tam izbraukājot citas pilsētas un nespējot vien atskatīties fantastisko dabu. Ja nokļūtu vien Bernē, mājās atgrieztos vīlusies un īpaši neiepriecināta par ceļojuma iztērēto naudu. Taču viss pārējais, ko redzēju, lika Šveici iemīļot, vēlēties atgriezties turp vēl un vēl. Valsts kā pasaka, mazās mājiņas un ciematiņi, govju ganāmpulki, graciozie kalni fonā – tas viss kā no skaistas pasaku grāmatas.

 Šveices galvaspilsēta Berne             

Ja valsts reklamētu tūristiem ne vien galvaspilsētu, bet arī citus ievērojamus un interesantus apskates objektus, iespējams, vairums no viņiem mājup nebrauktu tik vīlušies un saērcināti par velti izniekoto laiku. Šajā ziņā man personīgi ļoti patika un aizkustināja Renāra Kaupera iedziedātā „ Welcome to my country” – varēju skatīties n-tās reizes no vietas un neapnika – interesanti, aizkustinoši un superīgas mūzikas pavadījumā. Un nekādu reklāmu papildus nevajag – kopiespaids par valsti, tautu, kultūru, cilvēkiem radīts. Pietam pozitīvs, iedvesmojošs.            

Ja man vaicātu kāds no tūristiem, kurp aizbraukt, es ieteiktu Kuldīgu tās skaistuma un senatnīguma dēļ, 17.-18.gadsimta mazpilsētas ēku ansambļa dēļ, kas izvietojies gar Alekšupīti, kādēļ Kuldīgu mēdz dēvēt par „ Latvijas Venēciju”.            

Vēl arī „ Latvijas Šveici” - Siguldu dabas ainavu dēļ, jo, ja pati, kurp braucu, man patīk apskatīt dabu, ainavas, kas savieno pilsētas ar citām pilsētām, upes, ūdenskritumus, kalnus un ielejas. To visu var satilpināt Siguldā, plus vēl pils, objekts, ko es vienmēr cenšos iekļaut kā obligātu apskates vietu, sastādot savus ceļojumu maršrutus.            

Sigulda             

Un vēl es ieteiktu apskatīt Daugavpili, tieši Daugavpils cietokšņa dēļ. Manuprāt, fakts, ka Latvijā ir tāds cietoksnis, kura vēsturē lappusi ierakstījis arī dižais Napoleons, tiek nepienācīgi noklusēts un pietiekami nenovērtēts. Nepietiekami tiek uzsvērts, ka no 1829.līdz 1841.gadam celtais cietoksnis ir vienīgais bez pārmaiņām saglabājies šāda tipa cietokšņbūves paraugs Austrumeiropā. Cietokšņa ansambli veido citadele, valnis un aizsargdambis, kas aizsargā pilsētu no plūdiem.    

Daugavpils cietoksnis