Vai esiet sev uzdevuši jautājumu, kāpēc vispār tik daudzi no mums ceļo? Kas mūs mudina doties kalnainos ceļos vai ar laivu lauzties cauri upes līkločiem? Es nezinu kāda ir motivācija aktīvās cilvēces lielākajai daļai, taču mani mudina kolekcionāra instinkts. Vieni krāj atklātnītes, citi alus pudeļu korķīšus vai pastmarkas, bet es kolekcionēju iespaidus. Ja pastmarkas var ielīmēt albumā, bet stikla suvenīrus plauktā, tad ko darīt ar iespaidiem? Agrāk vai vēlāk tie pazūd dziļāk no apziņas priekšplāna, apsūbē un tos nomāc jauni kolekcijas eksemplāri.

Gribas paturēt visu, kas rasts klejojumos, tāpēc jāmēģina mirklis notvert, materializēt. Fotogrāfijai ir liels spēks, taču, manuprāt, tik pat vērtīgi ir mēģināt emocijas kolekcionēt rakstot.

Iedvesma nāk dažādi. Ir braucieni, pēc kuriem ienākot mājās pirmais ko gribas darīt ir sēsties pie datora un rakstīt. Bet ir tādi, kuriem nepieciešama emociju nogulsnēšanās, lai pēc kāda laika, kāda stimula vadītas tās uzplauktu no jauna. Bija smaga darba nedēļa, galvā nemitīgi šaudījās domas par plānošanu, gaidāmajiem notikumiem. Tik ļoti gribējās izrauties, atslēgties no visa, taču fiziski tam laika neatlika. Tad nu jāķeras pie emociju kolekcijas lādes, jānotrauš putekļi un jāskatās, kas tad tur ir. Un ir! Pagājušajā gadā  ir pabūts daudz kur. Ir izbaudīta Melnā jūra un skatīti ziedošu krokusu lauki sniegotu kalnu virsotnēs, ir baudīts romantiskais Parīzes pavasaris un apceļoti Latvijas nostūru nostūri.

Lielākajai daļai no šiem braucieniem ir bijis nolūks aizbēgt no ikdienas un mēģināt citādā vidē sakārtot domas. Gribētos, lai cilvēki šogad kļūtu vēl atklātāki, sirsnīgāki un savstarpēji iecietīgi. Raujieties ārā no ikdienas straumes, kad vien tas ir iespējams, braukt uz jebkurieni var arī neplānojot, tomēr ceru, ka šajā blogā, Jūs būsiet atraduši vismaz pili informācijas, lai saprastu, ka arī pie mums ir ļoti daudz vietu kuras ir VĒRTS apskatīt. Veiksmīgu un pārtikušu Jums šo Jauno 2010.gadu!!!