Ceturtdiena, 21. Novembris, 2024
Andis, Zeltīte
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Dāvana arī pašiem sev

sestdiena, 26. decembris (2009)   

Pārdomājot aizvadīto gadu, par lielāko veiksmi man nākas atzīt tikšanos ar brīnišķīgiem cilvēkiem, kas par spīti visādām ķibelēm ar savu darbu, sirsnību un mīļumu apliecinājuši – latvieši ir stipra tauta. Mums taču ir par ko priecāties – tā ir mūsu daba, mājas, tuvi draugi un pavisam sveši ciemiņi. Rudens pusē pabiju vairākās viesu mājās, un par katru ir tikai vislabākās atmiņas. Sveicot saimniekus otrajos Ziemassvētkos un novēlot veiksmīgu nākamo gadu, īsumā arī lūdzu pastāstīt, kā pavadīti Ziemassvētki un kas gaidāms Vecgada vakarā.

 

jaunrutinas

 

Kā zivs ūdenī „Jaunrūtiņām” Salaspils novadā ir sava īpatnība – dīķi ar veselīgo zilo mālu pamatu. Kā pastāstīja saimnieks Ilgvars Ziemelis, tuvākajā dīķī pēc viesu vēlmēm katru reiz tiek cirsts āliņģis, kur tik labi „kā zivij ūdenī” atvēsināties pēc karstās pirts. Tā būs arī 31. decembrī, kad gaidāmi ciemiņi. Ballītes tagad tiekot rīkotas nelielam draugu pulkam, tā ap piecpadsmit cilvēku. Viesu nav daudz, Ziemassvētki pagājuši pavisam klusi. „Zvana jau un interesējas, bet grib tik lēti, ka nemaz neatmaksājas,” saka Ilgvars. „Visam, arī zemai maksai, tomēr ir robežas.” Tomēr saimnieks ar cerībām gaida pavasari, siltu sauli un tic, ka būs jau labi. Tad atkal kundzes varēs vai no galvas līdz papēžiem apsmērēties ar ārstnieciskajiem māliem un kungi, savukārt, dīķos izmakšķerēt kādu karpu, karūsu vai līdaku. „Brauciet ciemos!”- laipni aicina Ziemeļu ģimene. 

 

Burbuļvannā pie Daugavas „Villa Dole” Doles salā Ziemassvētkos atzīmēja viesu nama pastāvēšanas piecu gadu jubileju. Lielākās svinības paredzētas šajā sestdienā, kad pieteikusies kāda organizācija un izbaudīs visu piedāvājumu: pirti un noteikti „rozīnīti” - burbuļvannu dārzā (dažs, iespējams, izvēlēsies ziemīgu peldi nekad neaizsalstošajā Daugavā), sēdīsies pie viesību galda, kam jau no paša rīta īpaša saimniece cepot un vārot, kā arī nakšņos mīlīgajās istabiņās ar skatu uz Daugavu (kāds varbūt arī īpašajā „Daugavas istabā”). Arī Vecgada vakarā šajās mājās būs dzīvība un prieks. Tas gan saimnieku Irēnas un Jāņa Freibergu skolas biedru pulciņš, kas sabraukšot teju vai no visām Latvijas malām. Saimnieki sev un citiem Jaunā gada vēlējumu izsaka tikai vienā vārdā: „Jāstrādā!” Jānis, atverot burbuļvannas vāku, iespējams, tā arī nodomā – savs laiks svētku burbuļiem, savs laiks lāpstai rokās.

 

janisdole

 

Dot cilvēkiem siltumu Daugmales „Malderos” saimniece Daira tik aizņemta, ka parunāt, diemžēl, nav laika - stāvot aiz letes. Tad jau noprotams, ka viesu daudz. Atceroties viesošanos šajās mājās, varu iedomāties, kā tiek klāti ar īsti latviskiem, riktīgiem ēdieniem: karbonādi un štovētiem kāpostiem (saimniece uzskata, ka tieši tā vislabāk pabarot izsalkušos viesus). Bet bez cienasta „Malderos” gūstams arī kas dvēselisks: Dairas kundze zina stāstīt par savu Daugmali, tās vēsturi, skaistākajām vietām. Un kā nu ne, ja turpat pie mājām redzams ar īpašu leģendu apvītais ozols, kas esot audzis vēl tad, kad šajā novadā valdījuši lībieši. Tas nekas, ka tagad ozola vidus izdedzis – turpat blakus ņipri no sniega un vēja savus zarus sargā jaunais ozoliņš, kas stādīts, piedzimstot pirmajam mazdēlam. Un, lai arī dienas vidū kamīns vēl tukšs, vakarā tur, visticamāk, jautri sprēgās uguns, lai gan tiešā, gan pārnestā nozīmē dotu cilvēkiem siltumu. Tāpat, kā to dara „Malderu” saimnieki.

 

malderikamins

 

 

 

Dāvana pašiem sev Ikšķiles viesu namā „Meidrops” pie ieejas esot redzama krāšņi izrotāta egle. Saimniece Sarmīte Grahoļska smej, ka viņiem esot labāka egle kā „Stokmanam”. Arī balkoni izrotāti. Viesu neesot ne Ziemassvētkos, ne Jaunajā gadā. Rotājot savas mājas pašu priekam un tiešām arī no sirds priecājoties. Sarmīte teic, ka viņu viesu namam, kas var uzņemt ap 40 ciemiņu, neesot izdevīgi rīkot lielas balles un aicināt populārus māksliniekus, kuru honorārs ir augsts. Kurš gan gribot un varot atļauties maksāt 50 līdz 100 latus no cilvēka par piedalīšanos vien?

 

 

Pat labajos laikos tas bijis grūti. Tiem, kam šādas izpriecas pa kabatai, pašiem esot savas pilis, kam viņiem „Meidrops”. Bet, lai arī bez viesiem, „Meidrops” ir vajadzīgs saviem saimniekiem kā darba, pūliņu un sirsnības dāvana, kā savas dzīves daļa.

Komentārs par rakstu: Dāvana arī pašiem sev

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 
Rotaļas
Nav neviena sludinājuma.

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!