Tuvojas Ziemassvētki. Jā, jā nāk tie gada skaistākie, siltākie un dāvanām bagātākie svētki. Tikai nez kāpēc tas gaidīšanas laiks ir tik nomācošs. Katru gadu viens un tas pats – veikalos steiga, medijos uzbāzīga reklāma, cilvēkos kaut kāds neizskaidrojams satraukums... Pat šķiet, ka pati daba dumpojas pret visu apkārt notiekošo – nevienas sniega kupenas nav arī šogad, vien lietus dubļi un drēgnums pār kauliem. Ietinusies savā mīļākajā segā, vēroju kamīna liesmas. Kārtējais vakars, kad neko negribas darīt. Laikam depresija. Stunda, divas, trīs... Atminoties pērnos Ziemassvētkus, rodas siltuma sajūta.

Tie ir MANAS ģimenes pirmie Ziemassvētki. Nakts, kā visa citas līdz meitas pusotra gada vecumam – bērna brēkas ik pēc dažām stundām, piena sildīšana un mazās pekas šūpošana līdz visu triju pagurumam. Pēc visa tā pilnīga laimes sajūta, salds miegs un siltums.  Varat neticēt, bet lai cik nogurusi es nebūtu, katrreiz mostoties jūtos apbrīnojami labi – nedz mugura vairs sāp, nedz kaulus lauž, nedz locītavas tirpst...

Jā, jā – kopš dienas, kad Ziemassvētku vecītis dāvanu maisā atnesa manu mīļo vilnas segu, visas raizes par veselību ir zudušas. Mana laimes sega, tāpat kā daudzas citas ir tapusi Krāslavas rajona Robežnieku pagastā, kur to meistarojusi Vallija Ižika. Pārāk daudz jauku sagadīšanos vienai labai mantai – arī saimniecības nosaukums „Smaidi” jau zemapziņā pasaka, ka šeit top tikai patīkamas lietas. Vallijas ideja nav nekas jauns, tomēr Latvijā šāda saimniecība joprojām ir tikai viena. Pārējie zemnieki vēl tikai sūdzas, ka nespēj realizēt aitu vilnu, tikmēr Vallijas ģimene ne tikai tiek galā ar vairāku simtu lielu aitu ganāmpulku, bet arī paši apstrādā vilnu un pēc pašu izdomātas tehnoloģijas šuj segas, spilvenus, dažādus ortopēdiskos komplektus roku un kāju locītavām. Agrāk biju tikai dzirdējusi, bet nu arī pati varu apgalvot, ka aitu vilna mazina un dziedē dažādas locītavu un kaulu sāpes. Turklāt, ziemā vilnas sega patīkami silda, bet vasarā gulēt zem tās nav karsti. Šādas segas ir ļoti vieglas, tikai jāpierod pie mazliet kodīgā materiāla un savdabīgās smaržas. Lai arī šķiet, ka ideja ir visai vienkārša, lai Vallija to realizētu pagāja divi gadi. Izrādās nav nemaz tik vienkārši sadabūt visas vajadzīgās atļaujas, lai vilna tiktu apstrādāta Eiropas Savienības normām atbilstoši.

Arī audumus nācies izmēģināt daudz un dažādus, līdz atrasti īstie, šķiet no Pekinas vesti. Man patīk – krāsaini un dzīvespriecīgi. Vallija neslēpj, ka viņas izgatavotās segas un spilveni nav lēti, bet cilvēkiem patīk un tāpēc vilnas izstrādājumus pērk. Un ne tikai vietējos gadatirgos, klienti no dažādiem novadiem mēro ceļu līdz pašai Latvijas pierobežai, lai varētu izvēlēties savu īpašo laimes segu. Tagad saprotu kāpēc Vllijas Ižikas vilnas segas dēvē par laimes segām. Visas citas sajūtas, un it īpaši jau negatīvās, vilnas siltuma varā pazūd, vienkārši izkūst.

Kontakti: Krāslavas rajons, Robežnieku pagasts, z/s Smaidi. T.: 26445239